Pēdējā laikā ir parādījies noteikts spiediens pensiju fondu naudu ieguldīt Latvijas tirgū un pie mums pieejamos finanšu instrumentos. Tiek minēti 20–30% (šobrīd zem 10%), kas no pensiju otrā un trešā līmeņa būtu jānovirza ieguldījumiem Latvijā. Lai arī visas puses piekrīt, ka būtu labi vairāk ieguldīt Latvijā, tomēr tam jānotiek uz konkurences pamatiem. Ja grib piespiest kaut ko darīt par katru cenu, kādam šī cena būs jāmaksā. Šobrīd Latvijas Bankas kā uzrauga bažas ir, ka par to var nākties samaksāt pensiju plānu dalībniekiem, un centrālā banka skatās, lai vēlme attīstīt Latviju nebūtu uz nākotnes pensionāru rēķina. Jā, tas ir jādara valstij, bet ne no savu iedzīvotāju nākotnes pensijas.
"Privātu ieguldījumu virzīšanu noteiktā investīciju objektā aizliedz profesijas standarts un Valsts fondēto pensiju likums. Valdība var sniegt rekomendācijas vai noteikt limitus, lai mazinātu riskus, bet ne regulēt, kur ieguldīt. Piemēram, dažās valstīs ir sniegtas rekomendācijas ieguldīt ilgtspējīgi. Pārvaldniekiem jābūt brīvībai izvēlēties, kur ieguldīt, lai izpildītu savu galveno uzdevumu – nodrošināt augstāku ienesīgumu pie atbilstoša riska," skaidro uzņēmuma Alphinox partnere Jūlija Bistrova.
Nesilda vietējo ekonomiku
Ir skaidrs, ka Latvijā valdība vēlas palielināt privātos ieguldījumus ekonomikā un arī vēlētos, lai pensiju nauda paliktu šeit, nevis sildītu citu valstu ekonomikas. Pensiju nauda tiek plaši ieguldīta kapitāla tirgos visā pasaulē – tas sniedz gan iespējas, gan riskus. Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure atzīmē, ka nekad pensiju fondi nebūtu nopelnījuši tik daudz, ja ieguldītu tikai Latvijā un šeit pieejam
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 29. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60