Kā norāda birojā, tiesībsargs periodiski vērtējis pašvaldību izīrējamo brīvo dzīvojamo telpu pieejamību un kvalitāti, kas tiek piedāvāta iedzīvotājiem kā pašvaldības palīdzība, un secinājis, ka šādu mājokļu kvalitāte ir būtiski uzlabojusies salīdzinājumā ar situāciju pirms desmit gadiem.
Birojā norāda, ka pašvaldības ir ieguldījušas gan savus līdzekļus dzīvojamā fonda pilnveidei, gan piesaistījušas arī Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu. ES atbalsts jaunu pašvaldības mājokļu izveidei vai atjaunošanai ir būtisks resurss tām pašvaldībām, kurām trūkst dzīvošanai derīgas dzīvojamas telpas, pauž Tiesībsarga birojā.
Izpētē apzināts, ka pašvaldību "dzīvokļu rindā" esošo cilvēku vai ģimeņu skaits, kas gaida pašvaldības palīdzību mājokļa jomā, ievērojami samazinājies, proti, ja 2014.gadā tie bija vairāk nekā 10 000 cilvēku, tad uz šī gada 1.martu - 4779 cilvēki.
Tiesībsargs aicina arī pašvaldības līdz šī gada 1.jūnijam publiskot īrei pieejamo dzīvojamo telpu sarakstu, lai tas būtu brīvi pieejams tiem iedzīvotājiem, kuri reģistrēti mājokļa palīdzības saņemšanai vai kuriem palīdzība mājokļa jautājumā sniedzama neatliekami.
Birojā norāda, ka jau 2014.gadā tiesībsargs veica sākotnējo pašvaldību mājokļu kvalitātes novērtējumu un deva salīdzinošu ieskatu par Latvijas pašvaldību dzīvojamā fonda tehnisko un vizuālo stāvokli. Savukārt 2018.gadā tiesībsargs veica atkārtotu situācijas izpēti.
Kā vēstīts, parlamentā tiek vērtēti grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", kas paredz, ka valsts turpmāk varēs piedalīties pašvaldību autonomajā funkcijā un sniegt palīdzību iedzīvotājiem pieejamu īres dzīvokļu nodrošināšanā, piedaloties publiskās un privātās partnerības projektos.