Līdz ar to mājokļu renovācija nenozīmē tikai siltumenerģijas cenu ietaupījumu, tā arī paaugstina potenciālo nekustamā īpašuma pārdošanas cenu, secināja Vilerts.
Tajā pašā laikā viņš vērsa uzmanību, ka Rīgā tas tā nav - Rīgā renovācija mājokļa cenu praktiski neietekmē. Pēc Vilerta skaidrotā, tas ir tāpēc, ka Rīgā renovācijas izmaksas ir krietni augstākas nekā citur Latvijā.
Tāpat Vilerts sacīja, ka, ņemot vērā renovācijas izmaksas un tās rezultātā gūtos ietaupījumus pirms dzīvokļa pārdošanas, renovācijas atdeve ir ap 10%, bet Rīgā - nebūtiska.
Vilerts atzina, ka, noņemot valsts subsīdijas, pazūd finansiālā motivācija renovēt ēkas. Savukārt siltumenerģijas cenu pieaugums rada lielāku motivāciju renovēt ēkas.
Pēc Latvijas Bankas prognozēm, būvniecības izmaksas turpinās augt, bet siltumenerģijas cenas saglabāsies stabilas, līdz ar to vēl vairāk zudīs motivācija renovēt ēkas.
Vilerts sacīja, ka renovāciju var veicināt divos veidos - vai nu vēl vairāk palielinot valsts atbalstu, vai arī padarot energoneefektīvās ēkas finansiāli neizdevīgas.
Jau ziņots, ka Valsts kontroles revīzijas starpziņojumā secināts, ka Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4% no tām, bet atbildīgās ministrijas nav izmantojušas visas iespējas renovācijas atbalsta finansējuma pieejamības veicināšanai.
Valsts kontrole revīzijā vērtējusi, vai esošie atbalsta mehānismi veicina daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanu. Starpziņojums tapis lietderības revīzijā "Vai ieguldījumi siltumapgādes un ēku energoefektivitātes uzlabošanā nodrošina ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu siltumapgādi?".
Aplēsts, ka dzīvokļu iemītnieki ik gadu par siltumenerģiju samaksā 360-390 miljonus eiro, un ar šādām cenām nākamo 20 gadu laikā izmaksas pārsniegs 10 miljardus eiro. Valsts kontrole uzsver, ka savlaicīga ēku atjaunošana ļautu šīs izmaksas būtiski samazināt, vienlaikus uzlabojot dzīves kvalitāti un mājokļu vērtību. Tajā pašā laikā revīzija atklāj, ka renovācijas izmaksu straujā kāpuma un nepietiekamā finansējuma dēļ pat motivēti iedzīvotāji nereti spiesti atlikt renovācijas lēmumu, jo saskaras ar izmaksu neprognozējamību un nepietiekamu atbalstu.
Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš norāda, ka Latvijā vairāk nekā puse daudzdzīvokļu māju ir būvētas pirms 40-50 gadiem, un tajās nav veikti pietiekami ieguldījumi atjaunošanā. "Rezultātā ēku stāvoklis pakāpeniski pasliktinās, savukārt augstais enerģijas patēriņš rada nesamērīgi lielus rēķinus par siltumenerģiju," saka Āboliņš.
Viņš uzsver, ka renovācija nav tikai skaistāka fasāde - tā ir būtiska, lai mājokļi būtu kvalitatīvi, energoefektīvi un ekonomiski uzturami. "Jo ilgāk tiek atlikts lēmums par atjaunošanu, jo dārgāka tā kļūst. Tomēr šodien Latvijā renovēti ir tikai aptuveni 4% mājokļu, kas skaidri parāda, ka jāmeklē risinājumi, lai padarītu renovāciju vienkāršāku un pieejamāku," pauž Valsts kontroles padomes loceklis.
Tomēr esot redzams, ka iedzīvotāju interese par siltināšanu ir augusi. Piemēram, šogad AS "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") renovācijas programmas finansējums tika rezervēts mazāk nekā pusotra mēneša laikā. Tas nozīmē, ka cilvēki ir gatavi rīkoties, ja ir pieejams atbalsta finansējums, uzskata Āboliņš.
Vienlaikus revīzijā Valsts kontrole secina, ka Ekonomikas ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija nav izmantojušas visas iespējas renovācijas atbalsta finansējuma pieejamības veicināšanai.