Te jābūt gan lielajiem zālēdājiem, gan lielajiem plēsējiem

Ķemeru nacionālais parks (ĶNP) pēc pāris gadiem svinēs 30. jubileju, bet Ķemeru nacionālā parka fonds šogad – 25. Jūs esat tā priekšgalā jau no tā pirmsākumiem. Kāds tas bija?

Sākotnēji ĶNP bija sava administrācija, tikai vēlāk tas nonāca Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārziņā. Pirmajos gados fonda darbība nebija tik aktīva. Lielāka rosība sākās, kad fonds no parka administrācijas pārņēma saimniecisko darbību un varēja pieteikties platību maksājumiem Lauku atbalsta dienestā (LAD). 2006. gadā vajadzēja pārreģistrēt visas sabiedriskās organizācijas, un tad tika sadalīti – nodibinājumi un biedrības, pārreģistrējot tos Uzņēmuma reģistrā. Fondu tajā ierakstīja kā nodibinājumu, apstiprinot statūtus. Šobrīd fondā ir valde trīs cilvēku sastāvā, divi no tiem aktīvi – es un Agnese Balandiņa, kuras atbildībā ir vairāk tūrisma un komunikācijas jautājumi. Jāpiebilst, ka līdz 2015. gadam mans pamatdarbs bija DAP, vēlāk – fonda vadītājs, kura pārziņā ir projektu administrēšana un dabisko zālāju apsaimniekošanas organizēšana.

Darba apjoms pa šiem gadiem ir audzis?

Tas ir būtiski pieaudzis. Kā jau minēju, kad sākām pieteikt LAD platību maksājumiem ganību pļavas, nācās uzņemties šā darba organizēšanu. Tas ir milzīgs darba lauks, tāpat kā manai kolēģei – tūrisma joma.

Kā parkā izdodas līdzsvarot tūrismu un dabas aizsardzību?

Pie tā strādājam, un tas ir mūsu uzdevums – to līdzsvaru atrast. Jāseko līdzi, ciktāl saimnieciskās lietas ietekmē dabas norises. Tūrisms ir svarīga joma parkā, un tam arī ir jāatrod sava vieta. Lielā purva taka ir viena no populārākajām vietām – tā ir ļoti apmeklēta. Pluss ir tāds, ka tā ved pa laipām, kur novirzīties nevar, un tātad nav būtiski, vai pa to iet desmit vai simt cilvēku. Mežā to būtu daudz grūtāk izdarīt un tad tā ietekme uz dabu būtu daudz ievērojamāka, sākot jau no zemsedzes nomīdīšanas. Purvā atšķirībā no meža arī nav tik daudz dzīvnieku, kam traucētu tūristu klātbūtne. Protams, svarīgi, lai ligzdojošos putnus neiztramdītu vai ligzdu neizpostītu līdzpaņemtie suņi – tiem noteikti jābūt pie pavadas.

Šo taku joprojām var apmeklēt bez maksas? Vai nav domāts par tās noteikšanu?

Šobrīd nav domāts. Taču zināms pamats tās noteikšanai būtu. Kaut vai tāpēc, ka infrastruktūra ir jāuztur kārtībā – dēļu klājuma labošana vai nomaiņa. Tiesa, jāmaksā ir par autostāvvietu, ja ierodies ar transportu. Šobrīd nomainījās tās apsaimniekotājs, un kā jau komercstruktūra tas domā par naudas pelnīšanu un pakalpojumu klāsta palielināšanu, piemēram, ēdināšanu. Viņu pienākumos ietilpst ne tikai stāvvietas, bet arī takas tīrības uzturēšana. Tam gan visam jāseko līdzi, lai, dzenoties pēc peļņas, nepārkāptu saprāta robežas. Un tas ir DAP pienākums, fondam tur īsti nekāda darīšana nav.