«Manā izpratnē tā ir neliela reforma, bet tā ir izraisījusi lielu interesi sabiedrībā,» valdībai prezentējot Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV). Ziņojumā rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju, kā arī patērētāju tiesību un interešu aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā nodot Latvijas Bankai (LB).
Izmaiņu mērķis ir ieviest vienotu un efektīvāku uzraudzības modeli, mazināt administratīvo slogu un novērst funkciju dublēšanos – šobrīd šim sektoram ir veseli trīs uzraugi: bez LB arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tomēr nebanku kreditētāju reakcija uz šo šķietami tehnisko priekšlikumu ir izteikti negatīva – pie dokumenta projekta TAP portālā redzama vesela gūzma iebildumu, turklāt ne tikai no nozares uzņēmumiem, bet arī Ekonomikas ministrijas (EM).
Vienots ietvars
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Latvijā 2026. gada sākumā tirgū darbojas 39 licencēti patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Astoņu gadu laikā patērētāju kreditēšanas tirgū Latvijā ir ienākuši astoņi jauni tirgus dalībnieki, savukārt 29 licencēti pakalpojumu sniedzēji tirgu ir pametuši, kas liecina par tirgus konsolidāciju, teikts ziņojumā. «Ja patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzības funkcija tiktu nodota Latvijas Bankas kompetencē, uzraudzības ietvars būtu balstāms uz integrētu, uz risku orientētu un datos pamatotu pieeju, apvienojot licencēšanas, pastāvīgās uzraudzības un sankciju piemērošanas mehānismus vienotā institucionālā struktūrā. Šāds modelis nodrošinātu sistemātisku tirgus dalībnieku darbības izvērtējumu, savlaicīgu risku identificēšanu un mērķtiecīgu korektīvo pasākumu piemērošanu,» uzskata dokumenta autori. Tāpat ziņojumā apgalvots, ka «Latvijas Banka nodrošina atvērtu komunikāciju ar potenciālajiem tirgus dalībniekiem, lai jau šobrīd veidotu savstarpēju dialogu, kas nākotnē rezultētos efektīvā uzraudzības sistēmā, kas nodrošina, ka godprātīgiem tirgus dalībniekiem netiek radīts lieks administratīvais slogs un uzraudzība darbotos visu iesaistīto pušu interesēs”.
A. Ašeradens ministriem uzsvēra, ka nebanku finanšu sektora loma pakāpeniski pieaug un šobrīd veido jau 19%, tātad teju piekto daļu no kopējā kredītportfeļa, ko ministrs apzīmēja kā «diezgan nopietnu». Uz Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) jautājumu, kā jaunā kārtība ietekmēs nebanku kreditētāju maksu par to uzraudzību, FM Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere norādīja, ka tā samazināsies no līdz šim iekasētās nodevas, kas gadā ir aptuveni 2,5 miljoni eiro, uz pusmiljonu, ko plāno iekasēt LB. E. Siliņa norādīja, ka šādā veidā var veidoties robs PTAC finansējumā, un jādomā, kā to aizpildīt. LB prezidents Mārtiņš Kazāks norādīja, ka iecerēto reformu atbalsta kā birokrātiju mazinošu. Viņaprāt, reformas īstenošana ļautu vairāk koncentrēties uz cēloņiem, nevis cīnīties ar sekām. Viņš arī apliecināja, ka nebanku sektoram LB uzraudzība būtu krietni lētāka nekā pašreiz.
Tikai ziņojums
Vienīgā ministrija, kas cēla iebildumus pret FM sagatavoto projektu, ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārziņā esošā EM. Tās rakstiski iesniegtajos iebildumos teikts, ka, lai lemtu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu, ir nepieciešams skaidrs, caurspīdīgs lēmuma pamatojums un ietekmes izvērtējums, kas šobrīd iztrūkst.
Iebildumos iekļauts arī PTAC viedoklis, ka «šobrīd iesniegtais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums ir vāji sagatavots un no tā neizriet nekāda datos balstīta problemātika saistībā ar patērētāju tiesību aizsardzību, ziņojumā nav aprakstīts, kādas ir problēmas vai neatbilstības patērētāju tiesību aizsardzībā, kāpēc ir jāmaina patērētāju tiesību uzraugs. PTAC galvenais arguments šīs funkcijas paturēšanai ir augsta un kompleksa patērētāju aizsardzība patērētāju kreditēšanas un citās jomās». Satiksmes ministrs Atis Švinka (Progresīvie) izteicās, ka projekts ir skatīts arī iepriekš un šobrīd būtiski uzlabots, iekļaujot atbildes uz iepriekš uzdotajiem EM jautājumiem. «Es domāju, ka mēs par lēnu ejam uz priekšu un vajadzētu izlēmīgāk virzīties,» pauda ministrs.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) atzina, ka ministrija joprojām uz reformu raugās «atturīgi», respektīvi, to neatbalsta, jo neuzskata, ka visiem tiem uzņēmumiem, kas pašlaik ir PTAC pārziņā, būtu tādas problēmas kā pirms desmit gadiem. Pēc ministra teiktā, PTAC ir strādājis pie tiesiskās vides uzlabošanas, lai būtu pārliecība, ka valsts tiešām aizsargā patērētājus. Arī nozarei esot pietiekami skaidrs attīstības redzējums. «Nozare ir būtiski mainījusies un spēlē diezgan lielu lomu, īpaši reģionos, kur komercbankas strādā ierobežotā apjomā,» teica V. Valainis. Viņš negribot radīt situāciju, ka ar politiskiem lēmumiem tiktu bremzēta nozare, kas pašlaik attīstās. «Vai tiešām šeit ir problēma? Es atļaušos nepiekrist, un nozares satraukums ir pamatots,» teica ministrs, un ZZS raksturīgajā stilā, tāpat kā viņa kolēģis Armands Krauze (ZZS), piesauca Saeimu, kurai šai jautājumā pieder pēdējais vārds. PTAC direktore Zaiga Liepiņa norādīja, ka nav saprotams, kā LB labāk risinās patērētāju aizsardzības jautājumus finanšu pakalpojumu jomā, nekā līdz šim to dara PTAC. Pārejas periodā, sākot no 2027. gada, LB veiks uzraudzības funkcijas, piemērojot PTAC izstrādātās vadlīnijas, savukārt no 2028. gada patērētāju kreditētāju uzraudzība pilnā apjomā pāries LB kompetencē. E. Siliņa gan izteicās, ka šis ir tikai informatīvais ziņojums, nevis likumprojekts, kurš vēlāk būs jāizskata Saeimai.