Budžeta prioritātes – drošība un cilvēkkapitāls

Kādi ir galvenie secinājumi – ko varam izdarīt, raugoties uz nākamā gada budžetu? Cik tas Latvijas tautsaimniecības attīstībai būs sekmējošs? Kam tomēr nav pieticis resursu un plašāka atbalsta?

Jebkurš pieņemts un spēkā stājies budžets ir valsts stabilitātes apliecinājums. Jāatzīst, šo budžetu valdība sagatavoja ļoti ātrā tempā. Tiešām paldies visiem iesaistītajiem – gan koalīcijas partneriem, gan Finanšu ministrijas darbiniekiem! Jo faktiski divu, trīs nedēļu laikā sagatavot budžetu, vienoties par galvenajām prioritātēm nav tik viegli.

Tas pamatprincips, kā budžets ir veidots, ir ģeopolitiskā situācija, nenoteiktība un viss, kas ar to saistīts. Situācija Ukrainā, arī Izraēlā, nenoliedzami, liek domāt par lielākām investīcijām iekšējā un ārējā drošībā – tā ir viena no prioritātēm. Tikpat liela prioritāte nākamā gada budžetā ir ieguldījums cilvēkkapitālā – izglītībā un veselībā. Tie ir tie pamatprincipi, ko valdība, veidojot budžetu, ņēma vērā un uz ko balstījās.

Nekad jau nekam nepietiks pilnībā, vienmēr pietrūks, bet vai mēs varam būt pārliecināti, ka šis budžets ir tāds, ka pašreizējā situācijā ir izdarīts maksimāli viss, lai valstij piekrītošās funkcijas arī tiktu kvalitatīvi izpildītas?

Droši vien nevienai valstij, veidojot kārtējo budžetu, situācija nav tāda, ka pietiktu pilnīgi visam, kas noteikts kā nozaru prioritātes. Bet gribu uzsvērt: nākamā gada budžetā ietverts tiešām ļoti daudz labu lietu, tostarp veselības un izglītības jomās, sociālajā aizsardzībā. Kaut vai pieminot tikai vienu skaitli – sociālajiem jautājumiem nākamā gada budžetā ir atvēlēti teju 33%, proti, viena trešdaļa no budžeta. Protams, vienmēr varēs teikt, ka ir zināmas grupas, kurām ir nepieciešama sociālā aizsardzība lielākā apjomā, taču arī pašreizējais apjoms ir ievērojams skaitlis – tas norāda, ka tā ir viena no valsts prioritātēm. Veidojot nākamā gada budžetu, tika