LŽA uzskata, ka šis ir kārtējais piemērs tam, kā Latvijā daži mediju īpašnieki uztver medijus un žurnālistus - tikai kā savas politikas ruporus un reklamētājus.
Nav pieņemams, ka mediju īpašnieki ierobežo redakcionālo neatkarību, kas ir nostiprināta arī likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem. Tāpat nav pieņemams, ka īpašnieki medijus izmanto no sabiedrības acīm slēptā cīņā par ietekmi politikā vai kādu ekonomisku interešu sasniegšanai.
LŽA aicina laikraksta Latvijas Avīze redakcijas vadību neklusēt un informēt sabiedrību, kādā veidā izpaužas īpašnieku spiediens uz redakcionālo politiku.
Kā ziņots, Valsts prezidenta vēlēšanu priekšvakarā briest pārmaiņas laikraksta Latvijas Avīze redakcijā, un neskaidra ir ilggadējā tās veidotāja, pašreizējā redakcijas padomes priekšsēdētāja Krustiņa nākotne laikrakstā.
AS Lauku Avīze padomes priekšsēdētājs Olafs Berķis norāda, ka "kontekstā ar mediju attīstības tendencēm mūsdienās ir nepieciešamas izmaiņas Latvijas Avīzē." Viņš skaidro, ka jau kopš tā brīža, kad mainījās AS Lauku Avīze īpašnieki pirms apmēram desmit gadiem, viņš esot apzināti distancējies no laikraksta redakcijas, lai uz to nebūtu nekādas īpašnieku ietekmes.