Drīzāk šī partija ar savu netālredzīgo un populistisko pakalpošanu vienai elektorāta daļai, cenšoties paaugstināt krievu valodas statusu Ukrainā, to jau ir paveikusi, un tagad atkāpšanās ceļš valdošajiem reģionāļiem izskatās maz iespējams. Prezidentam gan ir divas nedēļas laika šā likuma izsludināšanai, un viņš vēl var apdomāties, taču šādu «vājumu» varētu nesaprast daļa viņa atbalstītāju. No otras puses, iespējama arī pretēja rīcība. Ne velti Janukovičs izteicies, ka esot iespējama parlamenta ārkārtas vēlēšanu sarīkošana. Tā ir precīza norāde, ka patiesībā promaskaviski noskaņotie reģionāļi vēlas tikai varu. Ātrāka balsošana ir varas interesēs, jo ļautu samazināt jau tā ne pārāk spēcīgās opozīcijas iespējas veikt gana plašu priekšvēlēšanu aģitāciju. Pasteigties liek arī pašu reģionāļu un viņu prezidenta reitingu nepārtrauktā krišanās.
Kā redzams, Janukoviča komanda nav ieklausījusies politologu, dažādu citu ekspertu un lielas daļas ukraiņu inteliģences pārstāvju aicinājumā nespert šo valsts interesēm kaitīgo soli. Par to, ka jautājums ir nopietns un to labi saprot daudzi cilvēki Ukrainā, liecina viņu teiktais, ka runa pat neesot par valodu, bet gan valsts saglabāšanu. Jāpiekrīt, ka likuma pieņemšana par oficiāla statusa piešķiršanu krievu valodai, ir uzskatāma par ļoti apšaubāmu sasniegumu, kā to centušies pasniegt dažādi Ukrainas austrumu un dienvidu reģionu pārstāvji. Tā drīzāk liecina par kultūras trūkumu un atklātu cūcību. Situācija Ukrainā pasliktinās, un, šķiet, Janukovičs arī turpinās pārbaudīt nacionāli orientēto ukraiņu pašcieņu. Tomēr šis varētu būt pēdējais brīdis, kad vajadzētu nopietni apdomāties, pirms nav sasniegta sarkanā līnija. Drīzāk derētu ieklausīties viedoklī, ka pēc nācijas apdraudēšanas, atņemot tai skābekļa balonu valodas formā, obligāti nav jāiestājas paralīzei - gluži pretēji, tas var trīskāršot pretošanās vēlmi un spēku.