"Minimums, ko var panākt, lai šie cilvēki neizraisa konfliktus un nepretendē uz varu. Lielākais uzsvars integrācijas politikā ir jāliek uz Latvijai lojālajiem cittautiešiem, kuri referendumā balsoja "pret", kuri sūta savus bērnus latviešu skolās un vēl citos veidos pauž savu uzticību Latvijai," pauž R.Dzintars. "Tieši viņiem šobrīd ir jāizrāda pretimnākšana. Es arī aicināšu kultūras ministri izteikt atzinību tām mazākumtautību organizācijām, kas pirms referenduma aicināja balsot "pret"."
R.Dzintars norāda, ka referendums ir iemesls diskutēt gan par izglītības, gan pilsonības politiku. "Vai ir normāli tas, ka pilsonību var atņemt tikai par tehniskiem iemesliem – ja bijuši dokumentu viltojumi un tamlīdzīgi? Redzēju reportāžu no Dublinas, kur rindā pie balsošanas iecirkņa stāv cilvēki un skandē saukli par latviešu valodu: "Suņu valoda!" Esmu pārliecināts, ka šādiem cilvēkiem pilsonība jāatņem."
"Nākamais – referendumu ierosināšana. Par kādiem jautājumiem tos var rīkot un par kādiem nevar? Vai nebūtu jāmaina pašreizējā referendumu ierosināšanas procedūra? Protams, par valsts pamatiem – neatkarību, valodu, teritoriju – referendumi nav pieļaujami. Mēs to vēlējāmies noteikt jau pagājušogad, taču citas partijas šaubījās un vilcinājās. Tagad tās pašas gatavas iesniegt līdzīgus priekšlikumus. Mums nav politiskās greizsirdības, ka labu ideju pārņem citi, galvenais, lai tā tiek īstenota," uzskata R.Dzintars.