"Pirmais līdzeklis, kas ir jāievieš maksimāli iespējamajā apjomā, ir reversais PVN visās nozarēs, kur to neierobežo Eiropas direktīvas. Prieks, ka reversais PVN jau ir apstiprināts dārgmetāliem un beidzot mēs vairs nebūsim dārgmetālu eksportētājvalsts. Tāpat tas ir ieviests kokrūpniecībā, būvniecībā, graudkopībā," sacīja Cīrule.
VID ģenerāldirektore uzskata, ka jāmeklē vēl citas nozares, kur var ieviest reverso PVN, kā arī jāuzmana, vai šajās nozarēs ar PVN shēmām strādājoši uzņēmumi nemeklē iespējas, kā apiet likumu.
"Tāpat PVN shēmu apkarošanā jomā ir jārunā par muitas darba stiprināšanu, un to var izdarīt tikai tad, ja ir pietiekami attīstīti palīglīdzekļi. Ir izskanējusi informācija par kravu skeneriem, kuri atrodas tajos kontrolpunktos, kuros kravas automašīnas nešķērso, un nav tajos punktos, kuros ir liela kravas auto plūsma. Atbilstošam tehniskajam aprīkojumam jābūt visos muitas punktos, lai varētu kontrolēt kravas," skaidroja Cīrule.
Viņa arī piebilda, ka tad, ja redzēs, ka kādam aprīkojumam naudas trūkst, prasīs papildu finansējumu. "Vienlaikus jāpanāk tāda VID darbības efektivitāte, ka kādā jomā trūkstošos resursus var atrast VID budžetā, efektivizējot un optimizējot kādu citu jomu," sacīja Cīrule.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība 8.novembrī Cīruli apstiprināja VID ģenerāldirektora amatā. Viņa amata pienākumus sāka pildīt no 14.novembra.
Atbilstoši aģentūras LETA arhīvam Cīrule ir beigusi Rīgas Politehniskā institūta (tagad Rīgas Tehniskās universitātes) Arhitektūras fakultāti, bet 2003.gadā ieguvusi Rīgas Biznesa institūta maģistra diplomu uzņēmumu un organizācijas vadīšanā.