Izstādei atlasītas fotogrāfijas no laikposma, kad Latvija izlauzās no padomju režīma. Uz katru no pieciem gadiem attiecināmas 10 fotogrāfijas, kurās parādās ne tikai Rīga, Talsi vai Ogre, bet arī iespraucas Londonā, Maskavā vai Rietumberlīnē notverti tālaika vēsturiskie kadri. Brīdī, kad Eiropa piedzīvo kara draudus, Kajona izstāde atgādina par miera un brīvības trauslumu tumšo spēku priekšā.
“Kajona skumji domīgais fotoskatījums ir labi pazīstams, ar to esam saskārušies daudzās izstādēs Rīgā un citviet, taču tas, atkal un atkal konfrontējot vērotāju ar laika ritējuma niansēti pelēko melanholiju, aizvien ir ievelkošs. Padomju Savienības agonija glasnostj un perestroikas gados (atvadas no marksisma-ļeņinisma, kas sākotnēji izpaudās kā “ļeņinisma” attīrīšana no vēlākiem sārņiem). Pirmo pārmaiņu potenciālās iespējamības uzvēdītās, gandrīz vēl pusslēptās cerības uz vārdu tukšības, netīro skatlogu nabadzīgo atspīdumu fona. Skārda bundziņas, Rēriha karogs, Gorbija likteņzīme, Tautas fronte, Interfronte, Berlīne, Maskava, barikādes. Fotogrāfijas priekšrocība ir klusums, kas, pateicoties caur acīm skatāmo diagonāļu un perspektīvu, stūru un ēnu, gaismas un apveidu mēmajai pārtapšanai apziņas, atmiņas, domu plūdumā dažbrīd kliedz skaļāk par skaļu, bet citkārt čukst un šņukst,” – tā par Gvido Kajona izstādes darbiem izsakās Pēteris Bankovskis.
Pagājušā gada nogalē izstāde savu pirmo izrādīšanu piedzīvoja Talsu Kultūras centrā. Galerijā Istaba izstāde būs skatāma līdz 18. aprīlim.