Šī gada programmā iekļautas astoņas augstvērtīgas un starptautiski atzītas filmas, kas uzdod būtiskus jautājumus par cilvēka garīgo pasauli, sākot no identitātes un vērtību meklējumiem līdz līdzsvaram starp prātu un emocijām.
Filmas tiks demonstrētas kinoteātrī K.Suns un pēc filmu seansiem būs iespēja par redzēto diskutēt. Visas ārvalstu filmas tiks izrādītas oriģinālvalodā ar angļu valodas subtitriem un sinhrono latviešu valodas tulkojumu un atgādinām, ka ieeja uz kinoseansiem ir par ziedojumiem.
Kinoforumu organizē nodibinājums Stunda sadarbībā ar kinozinātnieci Anitu Uzulnieci un pasākumu atbalsta Dānijas un Norvēģijas vēstniecības Latvijā un Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā.
Pirmdien, 21. aprīlī, kinoforuma atklāšanas dienā, būs skatāmas divas filmas. Dienas seansā, plkst. 15.30, būs skatāma spāņu režisora Luisa Bunjuela (Luis Bunuel) 1961. gadā uzņemtā sirealistiskā filma Viridiāna (Viridaiana), kuras pamatā ir Benito Peresa Galdosa 1895. gadā uzrakstītā novele Halma. Spānijā filma bija aizliegta un tika izrādīta vien pēc diktatora Franko nāves 1977. gadā. Provokatīva, cilvēka tumšāko emociju atmaskojoša, filmas notikumi liek aizdomāties par cilvēcību un morāles standartiem.
Otrajās Lieldienās vakara seansā, plkst.18.00, būs skatāma zviedru režisora Kaja Pollaka (Kay Pollak) 2004. gadā uzņemtā filma Gandrīz kā debesīs (Så som i himmelen). Filma kopš izrādīšanas brīža kļuvusi par ikonisku Zviedrijas kinokultūras sastāvdaļu. Šis stāsts padziļināti atklāj cilvēciskās emocijas, attiecību skaistumu un mūzikas spēku. Filma sniedz unikālu ieskatu indivīda jēgas un piederības meklējumos.
Otrdien, 22. aprīlī, plkst. 17.30 varēs noskatīties itāļu režisora Ermano Olmi (Ermanno Olmi) 1978. gadā uzņemto filmu Koka tupeļu koks (The Tree of Wooden Clogs), kas guvusi plašu kritiķu atzinību un ieguvusi Zelta palmas zaru Kannu kinofestivālā 1978. gadā. Režisors filmā izmanto lēnu un meditatīvu stāstījuma tempu, lai izceltu ikdienas dzīves smalko skaistumu un Lombardijas zemnieku dzīves reālijas 19. gadsimtā.
Trešdien, 23.aprīlī, plkst. 17.30 izrādīs vienu no divām pirmizrādēm, un tā būs 2022. gadā uzņemtā dāņu režisores Katrīnes Broksas (Katrine Brocks) debijas filma Lielais klusums (Den store stilhed). Filma piedāvā emocionāli dziļu stāstu par cilvēka meditatīvajiem meklējumiem pēc iekšējā miera un klusuma. Filmā ir maz dialogu un uzsvars tiek likts uz vizuālajiem un skaņas elementiem, kas skatītājam ļauj līdzpārdzīvot to, ko piedzīvo galvenie varoņi. Filma ir interpretācija par to, kā cilvēki tiek galā ar savām iekšējām cīņām, lai varētu nonākt pie mierpilnas atklāsmes, pat ja ārējā pasaule ir pilna ar trokšņiem un uztraukumiem.
Savukārt plkst.20.00 skatītājiem tiks piedāvāta 2024. gadā uzņemtā Dāvja Sīmaņa filma Marijas klusums par aktrises Marijas Leiko bojāeju 1938. gadā Maskavā tā sauktās Latviešu operācijas laikā. Novērtējot filmas spēju atklāt galvenās varones pārvērtības kļūstot par liecinieci sistēmas ļaunumam un izvēloties klusēšanu kā pretošanās veidu pret nežēlīgu vardarbību, filma 74. Starptautiskajā Berlīnes kinofestivālā 2024. gadā ieguva ekumēniskās žūrijas balvu.
Ceturtdien, 24.aprīlī, plkt.17.30 tiks demonstrēta grieķu režisora Teodora Angelopulosa (Theodoros Angelopoulos) 1988. gadā uzņemtā filma Ainava miglā (Landscape in the Mist). Kad divi bērni uzsāk ceļojumu, jo vēlas atrast savu tēvu, kurš, kā viņiem teikts, dzīvo Vācijā, viņi sastopas ar nepārtraukti mainīgo pasauli. Dzīves ātrgaitu, kuru simbolizē šis ceļojums, var interpretēt kā aicinājumu pārdomāt to, kā mēs paši bieži steidzamies uz iedomātu galamērķi, nesaprotot pašreizējā brīža nozīmi. Filma ir kā meditācija par laiku, zaudējumiem un bezgalīgajiem cilvēka meklējumiem pēc kaut kā lielāka par mums pašiem.
Piektdien, 25. aprīlī, plkst.17.30 Latvijas pirmizrādi piedzīvos vēl viena filma un tā būs norvēģu režisores Liljas Ingolfsdotiras (Lilja Ingolfsdottir) 2024. gadā uzņemtā debijas filmas Mīļā (Elskling), kas runā par cilvēku emocionālajām un psiholoģiskajām vajadzībām. Iejūtīgi no sievietes pozīcijām parādītais sāpīgais šķiršanās process noved pie dziļākas sevis iepazīšanas, arī atbildības uzņemšanās. Dažreiz mēs atstumjam cilvēkus, kurus mīlam, jo baidāmies viņus pazaudēt. Tas, ka filma saņēmusi žūrijas speciālbalvu 2024. gada Karlovi Vari filmu festivālā, Ekumēniskās žūrijas balvu un FIPRESCI žūrijas balvu, liecina par filmas augsto māksliniecisko kvalitāti un nozīmi mūsdienu kino pasaulē.
Kinoforums noslēgsies ar piektdienas vakara seansu plkst. 20.00, kad tiks izrādīta Ērikas Lifrēdo un Kristas Burānes 2024. gadā uzņemtā dokumentālā filma Dzīves tango par sinestēziju starp deju un dzīvi ar neārstējamu, progresējošu slimību.