Izstādē eksponētas vairāk kā 130 senlietas, kas atrastas bijušās Kobronskansts teritorijas (Jelgavas ielā 1) arheoloģiskajā izpētē. Pētījumi, kas norisinājās no 2010. līdz 2023.
gadam arheologu Andra Šnē un vēlāk Mārtiņa Lūsēna vadībā, aptvēra vairāk nekā 7500 m²
plašu teritoriju un tika veikti pirms LU Dabaszinātņu Akadēmiskā centra celtniecības darbu
sākšanas.
«Šobrīd Kobronskansts uzskatāma par vienu no pamatīgāk izpētītajām jauno laiku fortifikācijas būvēm Latvijā. Rīgas arheoloģijā tā ir visvairāk pētītā un atradumiem bagātākā senvieta ārpus Vecrīgas teritorijas. Izpētes darbos atrastās senlietas papildinājušas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumu par vairāk nekā 4000 senlietu vienībām – ap 228000
priekšmetu,» komentē izstādes autore Ilze Reinfelde, RVKM Arheoloģijas nodaļas vadītāja.
Izstāde atklāj Kobronskansts cietokšņa vēsturi un tā iemītnieku ikdienu, ilustrējot 16.–18. gadsimta militāros konfliktus, politisko varu maiņu un saimniecisko dzīvi – no zemkopības un amatniecības līdz tirdzniecībai un militārajai infrastruktūrai. Cietoksnis, kas atradās Daugavas kreisajā krastā pretī Rīgas vecpilsētai pie Mārupītes ietekas Daugavā – mūsdienu Torņakalna apkaimē, tika izveidots zviedru valdīšanas laikā 1621. gadā un nosaukts tā būvnieka, pulkveža Samuela Kokbērna jeb Kobrona vārdā. Laika gaitā skansts attīstījās par zvaigžņveida nocietinājumu ar dzīvojamajām un saimniecības ēkām, taču 18. gadsimtā tā militārā nozīme mazinājās. 19. gadsimtā cietoksnis tika nojaukts dzelzceļa izbūvei, vēlāk šajā vietā izveidoja parku un mazdārziņus. 2010. gadā teritorijā sākās Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra būvniecība.