Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Izstāde It kā mums nebūtu no kā bīties

Mākslas galerija MuseumLV, Andreja Pumpura 2

Bailes parādās kā viegls dūriens apziņas dziļumā, taču tās strauji uzpeld virspusē, pārvēršoties spēcīgā impulsā. Bailes pieņemas spēkā un ikreiz draud pārraut tavu, jau tā sašūpoto, realitāti – globālu lūzumu, nobīžu un izmežģījumu, anonīmu kontroles mehānismu un vecu, bet dzīvotspējīgu stereotipu pilnu. Bailes var paralizēt – izsviest tevi ārpus paša ķermeņa, pārvēršot mūs par vērotāju pašiem sev, kas izdzīvo pirmatnējus instinktīvus impulsus: bēgt, izlikties mirušam vai sist pirmajam – jebko, lai tik neviens neredzētu, ka mēs patiesi baidāmies.

30. janvāris – 4. aprīlis

Izstāde Melancholia imaginativa

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs, Elizabetes iela 57a, dz. 26

Melanholijas tēmai Eiropas mākslā ir gara vēsture. Melancholia (tulkojumā no grieķu valodas melnā žults) senatnē tika uzskatīta ne tikai par īpatnību, kas piemīt vienam no temperamentu tipiem, bet arī par kaiti, kas negatīvi ietekmē cilvēka domas un psihi. Renesanse mainīja domātāju un mākslinieku attieksmi pret melanholiju, to sāka vērtēt kā ģēnija, domātāja, zinātnieka pazīmi. Filozofs Marsīlio Fičīno devis šim melanholijas paveidam nosaukumu Melancholia imaginativa.

3. marts – 27. februāris, 2027

Ingrīdas Ivanes izstāde Nejaušas istabas

Latgales vēstniecība Gors, Pils iela 4, Rēzekne

Savā jaunākajā izstādē māksliniece aicina pārdomāt, cik būtiska mūsdienās ir piederības sajūta.

10. janvāris – 15. marts

Izstāde Venēcijas atspulgi

Muzejs Rīgas Jūgendstila centrs, Alberta iela 12

Muzejā Rīgas Jūgendstila centrs būs aplūkojama Venēcijas karnevāla tematikai veltīta Aleksandras Čudnovskas veidota izstāde. Tajā apvienoti autordarbi – grafikas, fotogrāfijas – un privātās kolekcijas priekšmeti. Izstāde ir stāsts par Venēciju kā gaismas un ēnu teātri, kur realitāte un fantāzija saplūst mūžīgā atspulgu dejā.

13. janvāris – 8. marts

Modra Brasliņa zīmējumu izstāde Divi

Ogres Vēstures un Mākslas muzejs, Brīvības iela 36, Ogre

Izstādē portrets atklājas kā vizuāla prakse cilvēka apziņas un bezapziņas robežzonu izpētē. Izstāde piedāvā vairāk nekā 20 melnbaltus zīmējumus, kas tapuši ar minimāliem izteiksmes līdzekļiem – papīru un zīmuli.

10. janvāris – 29. marts

Izstāde Visāda garuma sapņi

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Jaņa Rozentāla laukums 1

Izstādes fokuss vērsts uz sirreālisma interpretācijām astoņu grafiķu – Māra Ārgaļa (1954–2008), Ilmāra Blumberga (1943–2016), Valijas Brences (1941–2009), Maijas Dragūnes (1954), Artura Ņikitina (1936–2022), Aijas Ozoliņas (1932–2023), Māras Rikmanes (1939) un Lolitas Zikmanes (1941) – daiļradē, izceļot šo talantīgo, bet pagaidām ne vienlīdz labi zināmo un pētīto autoru darbību padomju okupācijas periodā – 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad sirreālisms līdzās abstrakcionismam tika iekļauts padomju ideoloģijai nevēlamo mākslas virzienu sarakstā.

14. februāris – 16. augusts

Pastāvīgo ekspozīciju papildinās Portreta miniatūru vitrīna

Mākslas muzejs Rīgas birža, Doma laukums 6

Rietumeiropas mākslas pastāvīgajā ekspozīcijā apmeklētāji varēs aplūkot 18.–19. gadsimta portreta miniatūras no muzeja krājuma, atklājot vienu no izsmalcinātākajām un personiskākajām Eiropas mākslas formām.

12. decembris, 2025 – 12. decembris

Izstāde Ielu maldos: pilsēta latviešu modernistu vērojumā

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Jaņa Rozentāla laukums 1

20. gadsimta pirmā puse ir laiks, kad Latvijas un Eiropas kultūra piedzīvoja straujas pārmaiņas. Izstāde aicina izsekot latviešu dzejnieku un mākslinieku pieredzei trīs nozīmīgās pilsētās – Rīgā, Berlīnē un Parīzē. Viņi bija flanēri un flanēzes – nesteidzīgi pilsētas vērotāji, kas tekstos un attēlos dokumentē moderno arhitektūru, satiksmi, reklāmas, skatlogus, urbānās telpas skaņas un ritmu. Izstādes apmeklētājs līdzīgi pastaigāsies starp eksponātiem, sajūtot laikmeta noskaņu un iepazīstot tā vizuālo valodu.

31. janvāris – 26. jūlijs

Izstāde Ārsts kūrortā 19. gadsimtā

Jūrmalas muzejs, Tirgoņu iela 29, Majori

Izstāde atklāj laikmetu, kad medicīna un sabiedrība piedzīvoja straujas pārmaiņas un kūrorti kļuva par nozīmīgu dzīvesstila sastāvdaļu.

11. decembris, 2025 – 24. maijs

Izstāde Krišjānis Valdemārs. Latvietis. Ledlauzis

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Palasta iela 4

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs aicina uz Krišjāņa Valdemāra 200. dzimšanas dienas svinībām un izstādes Krišjānis Valdemārs. Latvietis. Ledlauzis. atklāšanu.

3. decembris, 2025 – 2. augusts

Māra Ločmeļa personālizstāde Redzēt Laiku / Seeing Time

Ola Foundation, Ķīpsala, Ogļu iela 12A

Būs skatāma pazīstamā fotogrāfa Māra Ločmeļa personālizstāde — multimediāls projekts Redzēt Laiku / Seeing Time, kas skatītājus aicina sastapties ar vienu no senākajām un reizē intīmākajām fotogrāfijas formām — kolodija slapjās plates tehniku.

4. decembris, 2025 – 14. marts

Izstāde Buduārs. Tas, par ko nerunā

Modes muzejs, Grēcinieku iela 24

Modes muzejā apmeklētāji varēs apskatīt jaunu izstādi Buduārs. Tas, par ko nerunā. Tā veltīta apģērba kārtai, ko parasti nemēdza rādīt – ja nu vienīgi buduārā vai guļamistabā. Izstādē apskatāmi tērpi, apakšveļa, korsetes, aksesuāri un veļas stila iedvesmota mode no Aleksandra Vasiļjeva fonda kolekcijas un Modes muzeja krājuma.

21. novembris, 2025 – 14. aprīlis

Daces Grīnbergas personālizstāde Skaties dabā

Ventspils muzejs, Livonijas ordeņa pils, Jāņa iela 17

Tekstilmāksliniece Dace Grīnberga ir regulāra Latvijas Tekstilmākslas asociācijas izstāžu dalībniece, pēdējos gados māksliniece piedalījusies arī mūsdienu gobelēnmākslas triennāles izstādēs ARTAPESTRY7 Dānijā, Vācijā un Lietuvā. Tomēr tieši šī Skaties dabā ir pirmā Daces Grīnbergas personālizstāde.

4. decembris, 2025 – 8. marts

Izstāde Pirmavoti

Ola Foundation, Ķīpsala, Ogļu iela 12A

Ola Foundation lielajā izstāžu zālē būs skatāma mākslinieku grupas izstāde Pirmavoti, kas veltīta ģimenes saitēm un radošās pēctecības nozīmei Latvijas mākslā. Izstāde atklāj, kā dažādu paaudžu mākslinieki savos darbos veido kopīgu vizuālās identitātes lauku.

21. novembris, 2025 – 14. marts

Ojāra Ābola daiļradei veltīta izstāde Cilvēka absurdie projekti uz Zemes

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Jaņa Rozentāla laukums 1

Šodien gleznotājs un mākslas teorētiķis Ojārs Ābols (1922–1983) tiek vērtēts kā 20. gadsimta 60.–70. gadu avangardists, teorētiskās domas līderis, Mākslinieku savienības Gleznotāju sekcijas virzītājspēks, Latvijas laikmetīgās mākslas krusttēvs. Amerikāņu kolekcionāri Nensija un Nortons Dodži (Norton and Nancy Dodge) viņa darbus iekļāvuši padomju nonkonformisma mākslas kolekcijā, kas atrodas Zimmerlijas Mākslas muzejā ASV. Tomēr Ojāra Ābola dzīvei it kā ir divas daļas – komunisma idejām kalpojošā un tā, kas aizgūtnēm gribēja tuvināties Rietumu mākslai un Rietumu dzīves stilam.

10. janvāris – 10. maijs