Bailes parādās kā viegls dūriens apziņas dziļumā, taču tās strauji uzpeld virspusē, pārvēršoties spēcīgā impulsā. Bailes pieņemas spēkā un ikreiz draud pārraut tavu, jau tā sašūpoto, realitāti – globālu lūzumu, nobīžu un izmežģījumu, anonīmu kontroles mehānismu un vecu, bet dzīvotspējīgu stereotipu pilnu. Bailes var paralizēt – izsviest tevi ārpus paša ķermeņa, pārvēršot mūs par vērotāju pašiem sev, kas izdzīvo pirmatnējus instinktīvus impulsus: bēgt, izlikties mirušam vai sist pirmajam – jebko, lai tik neviens neredzētu, ka mēs patiesi baidāmies.

Melanholijas tēmai Eiropas mākslā ir gara vēsture. Melancholia (tulkojumā no grieķu valodas melnā žults) senatnē tika uzskatīta ne tikai par īpatnību, kas piemīt vienam no temperamentu tipiem, bet arī par kaiti, kas negatīvi ietekmē cilvēka domas un psihi. Renesanse mainīja domātāju un mākslinieku attieksmi pret melanholiju, to sāka vērtēt kā ģēnija, domātāja, zinātnieka pazīmi. Filozofs Marsīlio Fičīno devis šim melanholijas paveidam nosaukumu Melancholia imaginativa.

Savā jaunākajā izstādē māksliniece aicina pārdomāt, cik būtiska mūsdienās ir piederības sajūta.

Muzejā Rīgas Jūgendstila centrs būs aplūkojama Venēcijas karnevāla tematikai veltīta Aleksandras Čudnovskas veidota izstāde. Tajā apvienoti autordarbi – grafikas, fotogrāfijas – un privātās kolekcijas priekšmeti. Izstāde ir stāsts par Venēciju kā gaismas un ēnu teātri, kur realitāte un fantāzija saplūst mūžīgā atspulgu dejā.

Izstādē portrets atklājas kā vizuāla prakse cilvēka apziņas un bezapziņas robežzonu izpētē. Izstāde piedāvā vairāk nekā 20 melnbaltus zīmējumus, kas tapuši ar minimāliem izteiksmes līdzekļiem – papīru un zīmuli.

Izstādes fokuss vērsts uz sirreālisma interpretācijām astoņu grafiķu – Māra Ārgaļa (1954–2008), Ilmāra Blumberga (1943–2016), Valijas Brences (1941–2009), Maijas Dragūnes (1954), Artura Ņikitina (1936–2022), Aijas Ozoliņas (1932–2023), Māras Rikmanes (1939) un Lolitas Zikmanes (1941) – daiļradē, izceļot šo talantīgo, bet pagaidām ne vienlīdz labi zināmo un pētīto autoru darbību padomju okupācijas periodā – 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad sirreālisms līdzās abstrakcionismam tika iekļauts padomju ideoloģijai nevēlamo mākslas virzienu sarakstā.

Rietumeiropas mākslas pastāvīgajā ekspozīcijā apmeklētāji varēs aplūkot 18.–19. gadsimta portreta miniatūras no muzeja krājuma, atklājot vienu no izsmalcinātākajām un personiskākajām Eiropas mākslas formām.

20. gadsimta pirmā puse ir laiks, kad Latvijas un Eiropas kultūra piedzīvoja straujas pārmaiņas. Izstāde aicina izsekot latviešu dzejnieku un mākslinieku pieredzei trīs nozīmīgās pilsētās – Rīgā, Berlīnē un Parīzē. Viņi bija flanēri un flanēzes – nesteidzīgi pilsētas vērotāji, kas tekstos un attēlos dokumentē moderno arhitektūru, satiksmi, reklāmas, skatlogus, urbānās telpas skaņas un ritmu. Izstādes apmeklētājs līdzīgi pastaigāsies starp eksponātiem, sajūtot laikmeta noskaņu un iepazīstot tā vizuālo valodu.

Izstāde atklāj laikmetu, kad medicīna un sabiedrība piedzīvoja straujas pārmaiņas un kūrorti kļuva par nozīmīgu dzīvesstila sastāvdaļu.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs aicina uz Krišjāņa Valdemāra 200. dzimšanas dienas svinībām un izstādes Krišjānis Valdemārs. Latvietis. Ledlauzis. atklāšanu.

Būs skatāma pazīstamā fotogrāfa Māra Ločmeļa personālizstāde — multimediāls projekts Redzēt Laiku / Seeing Time, kas skatītājus aicina sastapties ar vienu no senākajām un reizē intīmākajām fotogrāfijas formām — kolodija slapjās plates tehniku.

Modes muzejā apmeklētāji varēs apskatīt jaunu izstādi Buduārs. Tas, par ko nerunā. Tā veltīta apģērba kārtai, ko parasti nemēdza rādīt – ja nu vienīgi buduārā vai guļamistabā. Izstādē apskatāmi tērpi, apakšveļa, korsetes, aksesuāri un veļas stila iedvesmota mode no Aleksandra Vasiļjeva fonda kolekcijas un Modes muzeja krājuma.

Tekstilmāksliniece Dace Grīnberga ir regulāra Latvijas Tekstilmākslas asociācijas izstāžu dalībniece, pēdējos gados māksliniece piedalījusies arī mūsdienu gobelēnmākslas triennāles izstādēs ARTAPESTRY7 Dānijā, Vācijā un Lietuvā. Tomēr tieši šī Skaties dabā ir pirmā Daces Grīnbergas personālizstāde.

Ola Foundation lielajā izstāžu zālē būs skatāma mākslinieku grupas izstāde Pirmavoti, kas veltīta ģimenes saitēm un radošās pēctecības nozīmei Latvijas mākslā. Izstāde atklāj, kā dažādu paaudžu mākslinieki savos darbos veido kopīgu vizuālās identitātes lauku.

Šodien gleznotājs un mākslas teorētiķis Ojārs Ābols (1922–1983) tiek vērtēts kā 20. gadsimta 60.–70. gadu avangardists, teorētiskās domas līderis, Mākslinieku savienības Gleznotāju sekcijas virzītājspēks, Latvijas laikmetīgās mākslas krusttēvs. Amerikāņu kolekcionāri Nensija un Nortons Dodži (Norton and Nancy Dodge) viņa darbus iekļāvuši padomju nonkonformisma mākslas kolekcijā, kas atrodas Zimmerlijas Mākslas muzejā ASV. Tomēr Ojāra Ābola dzīvei it kā ir divas daļas – komunisma idejām kalpojošā un tā, kas aizgūtnēm gribēja tuvināties Rietumu mākslai un Rietumu dzīves stilam.