1995. gadā reizē ar pirmo izstādi tika dibināta grupa Zemūdeņu karš. Pastāvēšanas laikā apvienība sarīkojusi 18 izstādes, savās rindās iesaistot aizvien jaunus māksliniekus, tostarp grupas kodols joprojām palicis nemainīgs.

Pazīstamās gleznotājas personālizstādes vienmēr ir gaidītas un plaši apmeklētas. Dace Lielā (1957) glezno dabu, kas Latvijas sabiedrībai ir dzīves ciklu simbols, kurš vienlaicīgi uzdod jautājumus un sniedz atbildes.

Izstādē Liepājas muzejā būs skatāmi Ilzes Karlsones jaunākie gleznojumi uz plastiskās formās izzāģēta finiera saplākšņa. Katra bilde ir kā plastisks apjoms – lauks, viens veselums, nevis stūrains izgriezums, dabas fragments. Veidojot šos darbus māksliniece domājusi par Kurzemes laukiem, kuri parasti ir nelieli, ieapaļi, pauguraini un mežu ieskauti, atšķirīgi no plašajiem Zemgales tīrumiem.

Izstādē būs aplūkojamas liecības par Jūrmalas vēstures vissenākajiem periodiem – neolīta laika krama rīki un šķilas, keramikas trauku lauskas, akmens cirvji no Priedaines apmetnes un savrupatradumu vietām citur Jūrmalā, dzelzs laikmeta un viduslaiku rotas un ieroči, kā arī monētu depozīti, kas pārstāv vēl jaunākus laikus.

Tiks atklāta mākslinieka Māra Ernesta Uldriķa (1939–2017) zīmējumu, pasteļu un akvareļu izstāde Māris Uldriķis. Smalkās matērijas. Izstāde ir nozīmīgs notikums Liepājas 400 gadu jubilejā, jo tā veltīta ievērojamā gleznotāja liepājnieka Teodora Uldriķa dēla daiļradei.

Izstāde Palazzo Madama. Itālijas māksla un amatniecība 6.–19. gadsimts ietvers vairāk nekā simts Turīnas mākslas muzeja Madamas pils ( Palazzo Madama ) kolekcijas dekoratīvi lietišķās mākslas meistardarbus, radītus laikposmā no 6. līdz 19. gadsimtam.

Izstādē Itālijas gaisma: no Fatori līdz Morandi tiks eksponēti Ufici galerijas (Galleria degli Uffizi) meistardarbi no Piti pils ( Palazzo Pitti ) Modernās mākslas galerijas kolekcijas dialogā ar izcilākajiem 19. gadsimta beigu – 20. gadsimta sākuma darbiem no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma.

Viens no mums Ogres Vēstures un mākslas muzejā pulcē starptautiski atzītus tekstilmāksliniekus no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kuri savos darbos dažādos veidos pēta ne–cilvēku līdzdalību mūsu cilvēcīgajā pasaulē. Attīstoties mūsu sabiedrībai, arvien vairāk uzmanības jāpievērš citām sugām, kas ir mums apkārt, kā arī materiālu spējai mūs savienot un savīt kopā ar ne–cilvēciskiem organismiem tekstuālā pasaulē.

Savā personālizstādē Diāna Adamaite parādīs lielizmēra akrila un eļļas darbus, lielizmēra zīmējumus un monumentālu (430x419cm), speciāli telpai veidotu sienas gleznojumu. Darbos ir koši, krāsaini laukumi un krāsainas figūras, kas skrien, lidinās, virpuļo, dejo vai uz brīdi pierimst, lai turpinātu kustību.

Noritēs līdz šim lielākā Ņujorkā dzīvojošā Latvijas mākslinieka Viktora Timofejeva personālizstāde Citi pasažieri, kas apvieno autoram būtiskākos radošās prakses motīvus, aicinot apmeklētājus izzināt robežas starp faktiem, fikciju, objektivitāti un subjektivitāti.

Viesnīcas izstāžu zālē šī ir jau 13 personālizstāde, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA), ļaujot jaunajiem māksliniekiem sevi parādīt plašākai auditorijai. Jaunā izstāde aicina skatītājus uz mirkli apstāties un apjaust laika izjūtas izzušanu, pētot cilvēka garīgos pārdzīvojumus un mūžīgos jautājumus.

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs turpina tradīciju atklāt pašmāju un ārzemju skatītājiem Latvijas 20. gadsimta 20.–30. gadu kultūras un mākslas ainavas novatoriski izteiksmīgo pusi. Viens no dedzīgākajiem klasiskā modernisma pārstāvjiem Romans Suta (1896–1944) bija universālas dabas mākslinieks, kurš uzskatīja, ka mākslai jāaptver un jāveido saikne ar visām jaundibinātās valsts dzīves jomām. Plakātu starpkaru periodā kā īpašu vēstījuma formu aktīvi izmantoja arī viņa biedri Rīgas mākslinieku grupā.

Izstādē Maģiskais mežs piedalās 48 profesionāli ilustratori no 12 Eiropas valstīm, bet divu mākslinieku darbi nāk no tālākām zemēm – Kolumbijas un Izraēlas. 18 mākslinieki ir igauņi, tostarp izstādes kuratore Vīve Nora (Viive Noor). No Latvijas māksliniekiem izstādē redzamas Gitas Treices, Gundegas Muzikantes, Alekseja Naumova, Anitas Paegles, Artas Ozolas-Jaunarājas un Andas Strautnieces ilustrācijas. Izstādes kuratores idejai par noslēpumaino mežu mākslinieki atsaucās uzreiz un piedāvāja daudzveidīgu interpretāciju tradicionālajam un reizē simboliski tik ietilpīgajam jēdzienam mežs.

Fotomākslinieces Gunas Oškalnas-Vējiņas jubilejas izstāde atspoguļo mākslinieces pēdējo gadu darbus, kuri tapuši Aleksandra Čaka pilsētas noskaņu iedvesmoti, uztverot garām plūstošos dzīves mirkļus un akcentējot nianses pilsētvidē.

Ekspozīciju veido spilgts glezniecības, grafikas, tēlniecības, objektu un instalāciju mākslas kopums, ko radījuši devītajai Purvīša balvai par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2023. un 2024. gadā neatkarīgo ekspertu izvirzītie astoņi mākslinieki un autoru kolektīvi – Indriķis Ģelzis, Romāns Korovins, Ieva Kraule-Kūna, Inga Meldere un Luīze Nežberte, Luīze Rukšāne, Krišs Salmanis, Elza Sīle, Paula Zvane.