Ludolfs Liberts ir viens no izcilākajiem Art Deco pārstāvjiem Latvijā, un visspilgtāk to demonstrē viņa scenogrāfija. Bez pārspīlējuma var teikt, ka 20. gadsimta 20.–30. gadi Latvijas Nacionālajā operā bija Liberta laikmets. No 1924. līdz 1937. gadam tās bija 43 viņa noformētās un 12 režisētās izrādes.

Izstāde ir veltīta Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā 20 gadu laureātiem un 10 gadiem, kopš iedibināta balva par debiju Jaunaudze kopā ar AS Latvijas valsts meži.

Gleizds, šķēres, papīrīt`s: Medicīnas vēstures muzejā top izstāde par padomju erotikas un plastiskās ķirurģijas savdabīgajām attiecībām Jāņa Gleizda fotomākslā.

Sagaidot Jūrmalas 65. gadadienu, Jūrmalas muzejs izstādē pievērsies izpētei laika posmam no 1944. gada līdz 20. gadsimta 60. gadu sākumam. Tas ir laiks, kas iezīmē Otrā pasaules kara beigas un īsu mirkli pirms un pēc Jūrmalas dibināšanas.

Izstādē eksponēti Dauderu krājumā esošie mākslinieka 1930.–1940. gados gleznotie pasteļi, kuros atspoguļota urbāni-industriālā Sarkandaugavas vide.

Būs apskatāma Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja (turpmāk – LNRMM) simtgadei veltīta mūzikas instrumentu kolekcijas izstāde Pieskāriens. Kārtota sešās instrumentu veidu grupās (taustiņinstrumenti, stīgu instrumenti, lociņinstrumenti, pūšaminstrumenti, sitaminstrumenti un inovatīvie instrumenti), izstādē pieejama muzeja mūzikas instrumentu kolekcijas izlase 44 instrumentu apjomā, kas aptver laiku no 18. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Interesenti aicināti uz izstādes atklāšanu 16. novembrī plkst. 16.30.

Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā Pilot būs aplūkojama starptautiska grupas izstāde Mūsu esamība plešas ārpus mūsu ķermeņiem. Izstādes idejas autore ir māksliniece Sabīne Šnē un tā veidota viņai sadarbojoties ar māksliniekiem no Latvijas un ārzemēm. Savukārt izstādē SEB stipendija glezniecībā 2024 būs aplūkojami sešu balvai izvirzīto mākslinieku darbi, kurus veidojuši Andris Kaļiņins, Gunta Lante, Madara Freidenfelde, Paula Viļuma, Renāte Pagaste un Sofija Frančeska Putniņa.

Izstādē ir trīs daļas: Latvija (1996), I love Borås! (1988–1995) un Birojs (1994–1999). Skatoties kopā, šīs trīs fotogrāfiju sērijas — visas no aptuveni viena laikmeta — atspoguļo Larsa Tūnbjērka unikālo fotografēšanas veidu un uzsver viņa attēlu emocionālo iedarbību.

Vija Zariņa: «Vienmēr esmu vēlējusies uzgleznot neizststāstāmo, bet sajūtamo un redzamo. Ar eļļas krāsām un uz audekla. Savā glezniecībā īpašu nozīmi piešķiru ainavai. Nevis no dabas nogleznotai, bet dabas inspirētai. Es tās saucu par savu sajūtu ainavām. [..]

Norisināsies ievērojamā latviešu dizainera un vides mākslinieka Jāņa Krieva pirmā retrospekcija Pagājusī nākotne, kas daudzpusīgi iepazīstina ar viņa sniegumu dizainā, kinētikas, vides un interjera mākslā.

Izstādē aplūkojami Rīgas Lutera draudzes mākslinieku darbi un īsi videostāsti par darbu tapšanu, dārza tēmu Jāņa Akuratera dzīvē un daiļradē, kā arī iemūžināts stāstījums par Dobeles ceriņu dārzu.

Izstādē redzamie glezniecības darbi apskata atmiņu un nacionālās pašapziņas tēmas, reflektējot par padomju laika mantojumu un tā ietekmi uz mūsdienu jauniešiem Latvijā.

Skatāma latviešu mākslinieka, glezniecības vecmeistara Johana (Jāņa) Valtera izstāde Gleznojama esība, kurā pirmo reizi plašākai publikai būs unikāla iespēja skatīt viņa Berlīnes un Drēzdenes periodā tapušos vairāk nekā 90 darbus no Šmidru ģimenes kolekcijas.

Rotko muzejā tiks svinīgi atklāta rudens izstāžu sezona, pirmos apmeklētājus iepazīstinot ar vērienīgo leģendārajam čehu sirreālisma kinorežisoram Janam Švankmajeram un viņa sievai Evai Švankmajerovai veltīto izstādi Disegno Interno: Padodies savām apmātībām. Vienlaikus muzejs atklās latviešu mākslinieka Vernera Lazdāna izstādi Cilvēki, zvēri un ainavas, slavenā avangarda mākslinieka Solomona Geršova darbu izstādi Ebreju motīvi, bet Martinsona mājā keramiķes Skaidrītes Cihovskas izstādi Atspulgi.

Gunārs Binde (1933) 66 gadus ilgās fotokarjeras laikā guvis gan vietēju, gan starptautisku atzinību, par saviem darbiem izpelnoties desmitiem godalgu ārvalstu fotomākslas salonos. Svinot latviešu fotogrāfijas klasiķa 90. jubileju, izstāde un vērienīgs fotoalbums BINDE 100–10 atspoguļo mākslinieka ceļu uz un cauri šiem panākumiem, veidojot metaforisku dienasgrāmatu par nozīmīgākajiem notikumiem, tēmām un cilvēkiem, brīžam caurvijot vizuālo stāstījumu ar Bindes personisku komentāru par konkrētās fotogrāfijas tapšanas aizkulisēm.