Eiropas un Āzijas kontinentu krustceles – Anatolija – jau kopš civilizācijas pirmsākumiem bijusi dažādu tautu kultūru sastapšanās punkts, kur slāņu slāņiem veidojies mūsdienu Turcijas vērtību kopums. Izstāde Nospiedumi un saknes pulcē divpadsmit nozīmīgus Turcijas māksliniekus, kuru darbi atklāj Anatolijas tūkstošiem gadu senā kultūras mantojuma un mūsdienu mākslas satikšanās stāstu.

Es iekodos stikla lagūnas ādā ir mākslinieču Laimdotas Malles, Anastasijas Šnepes-Šnepes un Rebekas Kornas dueta sadarbības izstāde. Nosaukums vedina domāt par fizisku pieskārienu, par ievainojamu, caurspīdīgu un mirdzošu materialitāti. Lagūna kā metafora vilinošai un plīstošai, efemerai un intīmai pasaulei, kamēr iekošanās asociatīvi rosina domāt par maigu vardarbību un arī izaicinājumu — pietuvoties, pārplēst membrānu starp sevi un pasauli.

Izstādē būs aplūkojami izcilu latviešu mākslinieku, tostarp vienas no spožākajām aktu žanra pārstāvēm, darbi: Felicitas Pauļukas, Jaņa Rozentāla, Jāzepa Pīgožņa, Vijas Maldupes, Intas Dobrājas, Andreja Ģērmaņa, Anša Cīruļa, Matīsa Zavicka, Valtera Uztiča, Alda Kļaviņa, Veltas Plaudis, Baņutas Ancānes, Pētera Postaža, Jāņa Zuntaka, Harija (Hermaņa) Eberšteina, Noras Drapčes, Edvīna Kalnenieka, Oļģerta Jaunarāja, Valda Mackara (MIC) un citu plaši atpazīstamu autoru darbi, atklājot cilvēka ķermeņa skaistumu kā dabas radītu šedevru un pilnības iemiesojumu, kā arī tā spēku un trauslumu.

Augustā un septembrī teātra nama telpas aizņems profesionāli mūziķi, kuri nopietni nodarbojas arī ar vizuālo mākslu. Izstāžu zālē būs skatāma JVLMA profesora, Kameransambļa un klavierpavadījuma katedras vadītāja Jāņa Maļecka Nošu ainavas, bet galerijā – komponista, arī Ventspils Mūzikas vidusskolas pasniedzēja Andra Dzenīša zīmējumu izstāde Ceļojums. Tā kā šoreiz savus darbus izstādīs mūziķi, atklāšanas pasākumu papildinās viņu uzstāšanās.

Izstādē Mākslas muzeju Jauniešu kluba (MMJK) dalībnieki un viņu uzrunātie jaunie mākslinieki interpretē saikņu anatomiju. Ekspozīcijas vadmotīvs raisa pārdomas par šķietamiem svešiniekiem, tuviniekiem un pašam vispazīstamāko, proti, iekšējo pasauli.

Izstādē PAiR galerijā, Novitskovas darbi forever un Pattern of Activation risina savstarpēju dialogu, veidojot inovatīvu ekspozīciju, kurā apvienojas mākslinieces antropoloģiskā un ekoloģiskā interese, kā arī pievēršanās atrastiem attēlu fenomeniem. Izstādē abi darbi, viens ārpusē, otrs iekšienē, - sarunājas! Tie vēsta par nezināmo: cilvēces dziļi iesakņotajām bailēm un apsēstību ar realitātes fiksēšanu un definēšanu. Kopā tie izaicina mūsu laika uztveri, pretnostatot forever fiksēto mūžības sajūtu Pattern of Activation mirklīgajam, mainīgajam ritmam, vienlaikus apliecinot mākslinieces interesi par dzīvnieku vizuālo materiālu un jaunāko mediju ietekmi.

Galerijā Bastejs Priedainē no augusta sākuma būs skatāma mākslinieka Kristiana Brektes jaunākā personālizstāde ar nosaukumu Svētā Stunda, kurā veidots dialogs ar vāciski runājošās Eiropas mākslas kanonā nozīmīgā vecmeistara Ferdinanda Hodlera daiļradi. Tā ir vizuāla sadursme, kurā viena autora reprodukcijas kļūst par otra darba virsmu, uz kuras klāt laikmetīgās groteskas, trauksmes un estētisko izaicinājumu slāņus.

Izstāde izgaismo Ogres kā kūrorta pilsētas attīstību, sākot no 19. gadsimta otrās puses, kad vasarnīcu celtniecība kļuva par būtisku faktoru pilsētvides veidošanā. Vēlāk, padomju periodā, Ogre tika pārvērsta par rūpniecības centru, izmainot tās vēsturisko struktūru un arhitektūru. Taču, neraugoties uz pārmaiņām, vēsturisko žogu stabi daudzviet pilsētā ir saglabājušies – kā liecība gan par senajām īpašumu robežām, gan vietējo amatnieku prasmēm un īpašnieku gaumi.

Māksla nereti iegūst savu īsto spēku tur, kur vārdos trūkst elpas, kur domām un sajūtām pārāk glītās metaforās kļūst par šauru, un izpušķota runa noslāpē patiesību. Tā veidojas telpā starp redzamo un sajūtamo, starp indivīda klusumu un pasaules trokšņiem, kas caur ikkatru brīvo radošo garu iegūst savu subjektīvo pieraksta formu.

Ventspilniece Inga Insberga ir neordināra māksliniece un viņas radošā darbība, kurā konsekventi dominē popārta un ironiski apspēlēta interneta kultūra, veido savu, izteiksmīgu nišu ne tikai Kurzemes mākslas ainavā, bet arī plašākā mērogā.

Izstādē Qalqan. Krimas tatāru simboli būs eksponēti Ukrainas mūsdienu keramiķa Rustema Skibina veidotie dekoratīvi vairogi, pazīstami kā qalqan.

Ekspozīcijas mērķis ir pastāstīt mūsdienu skatītājam, kā uzņēmuma vadības drosmīgā domāšana, tolerance un rūpe tika vērsta gan farmācijas zinātnes attīstības virzienā, gan savas vizuālās identitātes – precīzas un kvalitatīvas – izveidē. Darbā Roche aicināja labākos, arhitektiem un grafikas dizaineriem sniedzot radošo brīvību un iespēju eksperimentēt, – tā tapa jauna konkrētās nozares specifikai atbilstoša funkcionāla arhitektūra un neparasti bagātīga grafikas dizaina valoda, kas paralēli zinātnes atklājumiem 20. gadsimtā lika pamatus Roche korporatīvajam tēlam.

Šī izstāde veidota īpaši Liepājas muzejam, izceļot gaismu un spēku, ko var izstarot miniatūra glezna. Izstādes darbos atklājas plašs tematiskais spektrs – no konkrētām Liepājas vietām līdz abstraktām lokācijām.

Izstāde veidota kā aktīvs pētniecības process, īpaši izceļot latviešu zinātnieku Juri Upatnieku, kurš kopā ar ASV kolēģi Emetu Leitu 60. gados prezentēja pirmās trīsdimensionālās hologrammas pasaulē. Ikviens interesents aicināts reflektēt un kopīgi radīt jaunas zināšanas par telpu attēlā, hologrāfiju un citām tēmām fotogrāfijas un zinātnes krustpunktos.

Mākslinieces Madaras Kvēpas personālizstāde pēta ekoloģisko jūtību jeb attiecību veidošanu ar dabu – tās elementiem, laika ritējumu un klusumu.