Mīlestība pret dzīvniekiem ir kā dzīves virzītājspēks. «Sirdī es esmu lauku meitene,» saka māksliniece Irina Krjučkova, kura jau vairāk kā astoņus gadus dzīvo Madonas novada Sauleskalnā. Mācījusies Rīgā, bet bērnības vasaras pavadījusi Dobeles pusē pie vecmāmiņas laukos, kur ik uz soļa bijuši mājdzīvnieki, kas kļuva par pamatu viņas dziļajai saiknei ar dabu. Vēlāk dzīvē šī mīlestība pārauga aizrautībā – zīmēt, vērot, iemūžināt. Irina pirms darbu tapšanas vienmēr meklējusi dzīvnieku skatienus – gudrus, ziņkārīgus, uzmanīgus vai reizēm noslēpumainus.

Šī izstāde piedāvā apskatīt spožus un krāsainus padomju laika eglīšu rotājumus, apsveikumu kartītes un telegrammas.

Sanita Ābelīte ir vidējās paaudzes māksliniece Latvijas keramiķu saimē – sen vairs ne iesācēja, bet vēl kādi soļi līdz klasiķes godam. Un tieši kā tādai Rīgas Porcelāna muzejs pirmo reizi atvēl telpas personālizstādei, šoreiz – retrospektīvai, apkopojot un apskatot Sanitas Ābelītes daiļradi visā tās daudzveidībā un ilgstamībā.

Izstādes fokuss vērsts uz sirreālisma interpretācijām astoņu grafiķu – Māra Ārgaļa (1954–2008), Ilmāra Blumberga (1943–2016), Valijas Brences (1941–2009), Maijas Dragūnes (1954), Artura Ņikitina (1936–2022), Aijas Ozoliņas (1932–2023), Māras Rikmanes (1939) un Lolitas Zikmanes (1941) – daiļradē, izceļot šo talantīgo, bet pagaidām ne vienlīdz labi zināmo un pētīto autoru darbību padomju okupācijas periodā – 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad sirreālisms līdzās abstrakcionismam tika iekļauts padomju ideoloģijai nevēlamo mākslas virzienu sarakstā.

Rietumeiropas mākslas pastāvīgajā ekspozīcijā apmeklētāji varēs aplūkot 18.–19. gadsimta portreta miniatūras no muzeja krājuma, atklājot vienu no izsmalcinātākajām un personiskākajām Eiropas mākslas formām.

20. gadsimta pirmā puse ir laiks, kad Latvijas un Eiropas kultūra piedzīvoja straujas pārmaiņas. Izstāde aicina izsekot latviešu dzejnieku un mākslinieku pieredzei trīs nozīmīgās pilsētās – Rīgā, Berlīnē un Parīzē. Viņi bija flanēri un flanēzes – nesteidzīgi pilsētas vērotāji, kas tekstos un attēlos dokumentē moderno arhitektūru, satiksmi, reklāmas, skatlogus, urbānās telpas skaņas un ritmu. Izstādes apmeklētājs līdzīgi pastaigāsies starp eksponātiem, sajūtot laikmeta noskaņu un iepazīstot tā vizuālo valodu.

Šajā izstādē katrs skatītājs kļūst par līdzradītāju, kur pasaule spoguļojas caur viņa paša pieredzi un iekšējo pasauli.

Izstāde atklāj laikmetu, kad medicīna un sabiedrība piedzīvoja straujas pārmaiņas un kūrorti kļuva par nozīmīgu dzīvesstila sastāvdaļu.

Helēna Heinrihsone ir viena no atslēgas figūrām latviešu mūsdienu glezniecībā. Pārliecināta moderniste, nerimstoši tiecoties meklēt un rast individuālā izpausmes brīvībā sakņotu izteiksmi.

Kultūras centrā Siguldas Devons apskatāma dvīņu mākslinieku – tekstilmākslinieces Anitas Celmas un metālmākslinieka Jura Gagaiņa (1944–2017) izstāde Astotā bezgalība. Izstādē satopas divas radniecīgas, bet atšķirīgas pasaules – Anitas Celmas gobelēnu emocionālā krāsu valoda un Jura Gagaiņa precīzi kaltais metāls, kur doma un forma saskaņojas vienotā veselumā, tā simbolizē vienotību un nepārtrauktību, dvīņu saikni, kas turpinās caur mākslu arī pēc dzīves robežām. Siguldas Jaunās pils salonā apskatāma mākslinieka, novadnieka Elmāra Gaigalnieka jaunāko darbu izstāde Spēks būt!. Izstādē aplūkojamie mākslinieka darbi pauž iekšējo sarunu ar sevi, ka spēks nav izrādīšanās pārliecībā vai skaļa bļaušana. Tas ir klusa iešana sevī, par spīti, bez atbalsta, tādēļ, ka Tu zini – cita ceļa nav.

20. gadsimta 60. gadu sākumā popārts kļūst par starptautisku kustību dažādās tā izpausmēs, Britu grupas dalībnieki, kas joprojām ir dzīvi, tai skaitā mākslinieks Antoni Donaldsons, šobrīd ir cienijamā vecumā, turpinot aktīvi strādāt. Mākslinieks atgriežas pie savu agrīno darbu tēmām un tēliem, atceroties jaunības kaislības, daudzos ceļojumus, laiku, kas pavadīti Reno, Nevadā. Esmu pateicīga māksliniekam par iespēju ciemoties viņa mājā un darbnīcā Francijas dienvidos lai atvestu uz Latviju nelielu viņa pēdējo gadu laikā radīto darbu kolekciju.

Ko Tu jūti sniegotā ziemā, īsā vasaras naktī vai čaukstošā rudenī? Kā par to pastāstīt un kā to parādīt? Dzintras Vilks darbos tas ir izteikts – vilnā, linā, sizalā, kokvilnā un zīdā. Gobelēnā, sumakā, persietī, vienkārtnī, trinītī un izšuvumā. Jau kopš Dzintras Vilks pašiem daiļrades pirmsākumiem daba bijusi svarīgākā tēma viņas mākslā.

Izstādē ar stiklā veidotajiem mākslas darbiem piedalās mākslinieces Vineta Groza, Rūta Štrausa un Ilze Dūdiņa.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs aicina uz Krišjāņa Valdemāra 200. dzimšanas dienas svinībām un izstādes Krišjānis Valdemārs. Latvietis. Ledlauzis. atklāšanu.

Būs skatāma pazīstamā fotogrāfa Māra Ločmeļa personālizstāde — multimediāls projekts Redzēt Laiku / Seeing Time, kas skatītājus aicina sastapties ar vienu no senākajām un reizē intīmākajām fotogrāfijas formām — kolodija slapjās plates tehniku.