Mākslinieks Dzintars Adienis (1976) savā jubilejas izstādē Puse no simts aicina raudzīties uz mākslas darbiem kā uz radošā ceļa posmiem: darbi vēsta par piedzīvoto, pārdzīvoto un izjusto. Piecdesmit ir atskaites punkts, tas ir pieturas punkts, kas ļauj skatīt paveikto un uzdot būtiskus jautājumus: kas bijis svarīgi līdz šim un kas vēl jāpaveic. Tas ir arī drosmīgs solis nākotnē – radošais ceļš turpinās.

Muzejā Rīgas Jūgendstila centrs būs skatāma informatīva un vizuāli saistoša izstāde Telefoni jūgendstila laikmetā, kas iepazīstinās ar Rīgas telefonu tīkla izveides vēsturi un Rīgas telefonu biedrības darbību 20. gadsimta sākumā. Izstādē tiks eksponēti jūgendstila laikmeta telefona aparāti, ka arī vairāki nozares katalogi no Valda Hofmarka kolekcijas.

Savā radošajā praksē gleznotāja Sandra Strēle pēta paplašinātās glezniecības formas, veidojot lielformāta gleznojumu sērijas, kurās sižeti, motīvi un tēli attīstās un transformējās, radot nepārtrauktus stāstījumus. Tie var būt gan vispārcilvēciski plaši, gan ikdienišķi, gan ļoti intīmi un autorei privāti. Tēli pārceļo no gleznas uz gleznu, radot jaunas interpretācijas un nozīmes.

Mākslinieces Skaidrītes Leimanes tekstilijās apvienojas amata prasme, dabas izjūta un individuāls, gadu gaitā izkopts skatījums uz tekstilmākslu. Izstādē eksponēti vairāk kā 30 Skaidrītes Leimanes mākslas darbi, kas tapušas 40 gadu periodā. Tekstilmāksliniece tajos ieaudusi poētiskus un reālus motīvus, piemēram: Melnais un baltais, Rūnu zīmes, Saullēkts, Pilnmēness, Aiz loga, Pašportrets, Naudas koks, Zīmes bezgalība, Tautasdziesma, Bulvāris, Motīvs no IV. gadsimta un virkni citu.

Tiks atklātas izstādes Asnate Smeltere. Nepārtrauktība un Kolekcionārs kolekcionāram.

Š.g. 6. martā galerija ASNI atzīmē 2 gadu jubileju, atklājot grupas izstādes SOOOOOO CUTE!!!!!!!!!!!!. Notikums vienlaikus iezīmē arī galerijas 15. izstādi telpās Kr. Valdemāra ielā 17A, Rīgā.

Pagājušā gadsimta 80. gados sevi spilgti pieteica jauno gleznotāju grupa, kuras darbība noslēdzās ar izstādi-akciju Maigās svārstības. Šis notikums atstāja pēdas. Kuratora Ivara Runkovska iniciētais projekts apzīmogoja tā dalībniekus, un viņu turpmākā radošā darbība tika asociēta tieši ar šo izstādi. Viņus joprojām dēvē par Maigo svārstību māksliniekiem, neraugoties uz savstarpēji kardināli atšķirīgajiem izteiksmes un domāšanas veidiem. Vienojošais elements, visticamāk, ir paaudzes attieksme pret lietām un dzīvi.

Kā uzsver Ādams Tills, izstādes Melanholija un vieglums centrā ir izvirzīts viegluma jēdziens, kas izpaužas nevis kā bezrūpība vai vieglprātīga jautrība, bet gan kā jūtīga, niansēta uztvere.

Izstādē būs iespējams aplūkot muzeja krājumā glabātās diriģenta radošā darba liecības, kā arī ieklausīties Gulbenes mūzikas skolas orķestra skanējumā izstādē Donats Veikšāns. Diriģents. Vadītājs. Skolotājs.

Gluži kā dabā, kur zeme ir pauguraina, saplaisājusi vai rētaina, mākslinieka Jura Petraškeviča zīmējumu variācijas un tekstūras atklājas to virspusē. Franču dzejnieks Pols Valerī rakstīja, ka cilvēkā visdziļākais ir āda, jo viss, kas cilvēkā patiesi ir dzīvs un īsts, notiek tieši tur, kur viņš saskaras ar pasauli, proti, uz ādas. Tāpat arī Petraškeviča mākslas darbi ir robeža starp sevi un pasauli, visa sensorā pieredzes vieta un veids, kā uztvert gan sevi, gan citus.

Izstāde aicina ielūkoties akadēmijas diplomdarbu arhīva izpētes procesā un diskutēt par padomju perioda Latvijas mākslas mantojumu.

Atklājot izstādi, Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla pauda pateicību izstādes veidotājiem: «Vēlos izteikt īpašu pateicību izstādes kuratorei, mākslas zinātniecei Dacei Lambergai, kura ar lielu rūpību atlasījusi un aprakstījusi šo spožo un novatorisko 20. gadsimta mākslas parādību. Savukārt scenogrāfam Kristianam Brektem ir izdevies uztaustīt to īpašo noskaņu, kas valdīja 20. gadsimta sākumā. Šī izstāde ļoti piestāv Liepājai. Aicinu ikvienu piedzīvot šo briljantu – Latvijas mākslas un kultūras mantojumu, ilgi lolotu ieceri, kas tapusi sadarbībā ar Mākslas muzeju Zuzeum un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju.»

Turpinot atzīmēt arhitekta Gunāra Birkerta (1925–2017) simtgadi, Latvijas Nacionālās bibliotēkas sagatavotās izstādes pamatu veido un par īpašu vērtību uzskatāmi pirms 37 gadiem birojā Birkerts & Associates veidoti ekspozīcijas materiāli – oriģinālas izstādes planšetes, arhitektūras zīmējumi un maketi. Tie raksturo Birkerta arhitektūru viņa radošās karjeras zenītā. Tieši tāpēc par izstādes vietu izvēlēts Latvijas Arhitektūras muzejs, kura krājumā varētu nonākt atsevišķi izstādes eksponāti. Izstādi papildina Birkerta simtgades kontekstā radīti teksti un lielformāta arhitektūras fotogrāfijas.

Izstādē būs skatāmi darbi, kas tapuši 2025. gada rudenī mākslinieku rezidencē Ķīnas dienvidaustrumos Dzjansji provincē. Rezidences laikā Marta izveidoja stikla darbu kolekciju gan spēlējoties savā autortehnikā, gan radot jaunus darbus pūstā stikla tehnikā. Darbi vispirms tikuši izrādīti izstādē Ķīnā, un daļa no tiem nu ir ieradušies Latvijā un būs apskatāmi Istabā. Izstādes ekspozīciju papildinās bilžu kaleidoskops, kas stāstīs par Martas iespaidiem tālajā zemē.

Līdzās gobelēniem un mēbelēm no Francijas Mobilier national (MN, Nacionālais mēbeļu fonds) krājumiem izstādi papildina Daum Art Deco stikla vāžu izlase no Esterkinu ģimenes privātkolekcijas. Šie izcilie paraugi, kādi nav pieejami Latvijas muzeju ekspozīcijās un krājumos, sniedz daudzpusīgu ieskatu Eiropas un Francijas dizaina un amatniecības mantojumā un pēctecībā.