Force Majeure patiešām ir iespaidīgs darbs - nenoliedzami, viens
no smalkākajiem, estetizētākajiem un negaidītākajiem Eiropas šī
gada kino notikumiem - tā portālam arterritory.com
pagājušā gada oktobrī rakstījusi kinokritiķe Dita Rietuma. «Vizuāli
fascinējošo psihodrāmu» jau varēja noskatīties pērnā gada decembrī,
kad vairākas no 27. Eiropas Kinoakadēmijas balvai nominētajām
filmām demonstrēja Rīgas Starptautiskajā kino festivālā.
Sēžot dekorācijās pie Aspazijas galda, par sievieti, dzejnieci un politiķi Elzu Pliekšāni (1865–1943) sarunājas trīs mūslaiku Aspazijas – dramaturģe Inga Ābele, režisore Māra Ķimele un aktrise Baiba Broka
«Tas, ko es šobrīd daru literatūrā, un tas ir vienīgais
apzinātais eksperiments, - mēģinu rakstīt mazliet vienkāršāk,» saka
rakstniece Ilze Jansone. Tomēr, kā grāmatas atklāšanā norādīja
redaktore Gundega Blumberga, jaunības maksimālisms viņai vēl esot.
To apzinās arī pati rakstniece. Joprojām patīkot domāt par tēmām,
kas tik viegli nedodas rokās. Tikai tagad viņas mērķis ir uzrakstīt
tā, lai saprot arī «anonīmais lasītājs», ne tikai tuvāko loks.
«Bet es vienmēr saku un teikšu, cik Dievs man ļaus, saviem
studentiem - runājiet par to, kas jums tiešām sāp, kas uztrauc, kas
šķiet neizmaināms un galīgs. Un tas mainīsies,» ar šādiem vārdiem
vakarvakarā, 12. martā, Dienas gada balvas ceremonijā
izskanēja kinorežisora Pētera Krilova eseja Kas man ir/nav
māksla.
Ceļu pie lasītājiem sācis literārā žurnāla Domuzīme
pirmais numurs. Tas paredzēts literatūras, publicistikas un
vēstures cienītājiem un izdots par Valsts kultūrkapitāla fonda
piešķirto finansējumu.
«Mani vienmēr ir izbrīnījis tas, ka arhitekti padomju laikā bija
maz zināmi. Mēs pazinām vaigā rakstniekus, mūziķus, aktierus,» saka
Arhitektūras muzeja direktore Ilze Martinsone, iepazīstinot ar
jauno izstādi Juris Monvīds Skalbergs. No modernisma līdz
postmodernismam. Šim paradoksam ir skaidrojums.
nedēļas nogalē Viļņas grāmatu tirgū sadalīti Starptautiskā
Baltijas grāmatu mākslas konkursa diplomi, starp laureātiem ir arī
izdevniecībā Liels un mazs izdotais Ingas Gailes dzejoļu
krājums Vai otrā grupa mani dzird?. Konkursā, kuru kopš
1995. gada pārmaiņus rīko Latvijas, Lietuvas un Igaunijas
grāmatizdevēji, piedalās izdevumi, kas nominēti nacionālajos
grāmatu mākslas konkursos. Grāmatas vērtēja starptautiska žūrija,
piešķirot balvas trīs izdevumiem no katras valsts. Latviju žūrijā
pārstāvēja Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes
priekšsēdētāja Renāte Punka.
"Šī ir reta un īpaša izstāde," uzsver Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītāja Maira Dudareva. Līdz 22. martam šeit skatāma izstāde Alternatīva, kurā eksponēti mūsdienu fotogrāfu radīti attēli, kas veidoti, izmantojot vēsturiskas uzņemšanas un izgatavošanas tehnikas.
«Šī ir reta un īpaša izstāde,» uzsver Latvijas Fotogrāfijas
muzeja vadītāja Maira Dudareva. Līdz 22. martam šeit skatāma
izstāde Alternatīva, kurā eksponēti mūsdienu fotogrāfu
radīti attēli, kas veidoti, izmantojot vēsturiskas uzņemšanas un
izgatavošanas tehnikas. Ar saviem darbiem piedalās latviešu
fotogrāfi Raimo Lielbriedis, Māris Ločmelis un ar Somijas
vēstniecības atbalstu - arī fotogrāfs no Somijas - Jalo Porkala.
Rīgas skati, dažādi portreti, kuros mūsdienu cilvēki izskatās kā no
vecmāmiņu albumiem, ainavas un pat mēness.
Nacionālā teātra Lielajā zālē ir skatāma izrāde Mans nabaga tēvs (Agnese Rutkēviča, Elmārs Seņkovs) un Aktieru zālē - Pulkstenis ar dzeguzi (Jānis Jurkāns, Mihails Kublinskis). Vienā - finālā izmantotas Eiropas Savienības karoga zvaigznes, otrā - vientuļš plīvo Latvijas karodziņš (teju "mazs bērniņš krustcelēs").
Nacionālā teātra Lielajā zālē ir skatāma izrāde Mans nabaga
tēvs (Agnese Rutkēviča, Elmārs Seņkovs) un Aktieru zālē -
Pulkstenis ar dzeguzi (Jānis Jurkāns, Mihails Kublinskis).
Vienā - finālā izmantotas Eiropas Savienības karoga zvaigznes, otrā
- vientuļš plīvo Latvijas karodziņš (teju «mazs bērniņš
krustcelēs»).
Mākslas muzejs Rīgas birža šobrīd dzīvo Itālijas noskaņās. Līdz 19. aprīlim šeit būs atvērta izstāde Itāļu portreta glezniecības divi gadsimti. 1580–1780 – spoža Boloņas skolas pārstāvju darbu parāde.
Mākslas muzejs Rīgas birža šobrīd dzīvo Itālijas
noskaņās. Līdz 19. aprīlim šeit būs atvērta izstāde Itāļu
portreta glezniecības divi gadsimti. 1580-1780 - spoža Boloņas
skolas pārstāvju darbu parāde. Izstāde īstenota ciešā sadarbībā ar
Itālijas kolēģiem - Boloņas Nacionālās pinakotēkas direktoru
profesoru Luidži Fikači un mākslas zinātnieku Andželo Macu. Tā tiek
pieteikta kā viens no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības
Padomē Kultūras programmas daudzajiem notikumiem.
Šogad pirmizrādi piedzīvos 47 latviešu filmas, no kurām 42
tapušas ar Nacionālā kino centra (NKC) atbalstu, Saeimas
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā informē Nacionālā kino
centra vadītāja Dita Rietuma. Piecas spēlfilmas, četras spēles
īsfilmas, 27 dokumentālās filmas un 11 animācijas filmas.
Aizvadītās sezonas Spēlmaņu naktī Edgars Mākens saņēma
Skatuves naglu kā labākais mūzikas autors - par izrādēm
Ezeriņš, Vasarnieki («līdz tam elektroniku nebiju taisījis
nemaz») un Sarkangalvīte un vilks. Pēdējā kā zvirbuļu
orķestris piedalījās arī viņa kolēģi no alternatīvajā mūzikas
pasaulē labi pazīstamajām grupām Gaujarts un
Manta.
Latvijas Kultūras akadēmija un Kultūras ministrija iecerējušas
kopīgi izveidot Latvijas simtgades jubilejas jauniešu rīcības
komiteju, informēja Kultūras akadēmijas pārstāve Aija Lūse.
Sinfonietta Rīga koncerts Mālera simfonija un Haidna
koncertskats, kas bija paredzēts 16. janvārī plkst. 19 Lielajā
ģildē, diriģenta Tenu Kaljustes ģimenes apstākļu dēļ tiek atcelts -
informē Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga biroja un
sabiedrisko attiecību vadītāja Baiba Freimane.
Ainava, senie ciemati ar tipiskajām koka mājām, baznīcas un
lauku sētas - šādus skatus varēs ieraudzīt itāļu fotogrāfa Lukas
Berti izstādē Cilvēks un daba Latvijā, kas no 16. janvāra
būs skatāma Latvijas Fotogrāfijas muzejā. Izstāde ir viens no
Latvijas prezidentūras gada Eiropas Savienības Padomē kultūras
pasākumiem.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) un
Swedbank Gada balvu šogad saņems topošā komponiste Evija
Skuķe un džeza mūziķis Dāvis Jurka, kā arī JVLMA Stīgu katedras
docētājs un kontrabasists Sergejs Brīnums.
Kā viens no lielākajiem 2015. gada teātra notikumiem jāizceļ
starptautiskais jaunā teātra festivāls Homo Novus, kas
notiks Rīgā no 4. līdz 12. septembrim.
Apskatot Neputna galerijā studentu un pasniedzēju kopizstādi Grafiķu kalendārs 2016, pirmā reakcija - gribas vilkt ārā maciņu un turpat izdevniecības veikaliņā tūlīt arī to iegādāties. Draugiem, radiem, paziņām. Tik asprātīgs un līksms kalendārs, kas pārsvītro stereotipus par sienas kalendāru kā mazliet vecmodīgu parādību, agrāk nebija redzēts.