Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Aktuāli
Rīgā +4 °C
Viegls lietus
Sestdiena, 25. janvāris
Sigurds, Zigurds, Sigvards

Undīne Adamaite

Tomasa Transtremera Baltijas motīvs(3)

"Ar Tomasa Transtremera vārdu pirmo reizi sastapos kādā intervijā ar Josifu Brodski, kurš nenoliedza, ka ir no viņa ietekmējies. Ļoti vēlu, tikai 1999. gadā, Jumavā iznāca Tomasa Transtremera dzejoļu izlase _Atmiņas mani redz _vairāku ievērojamu latviešu dzejnieku un atdzejotāju pārlikumā latviski. Kad grāmatnīcā uzšķīru šo krājumu un turpat uz vietas izlasīju vairākus dzejoļus, nojautu, ka šo dzejnieku lasīšu visu atlikušo dzīvi, un tā arī ir noticis," atceras dzejniece Liāna Langa.

Pamanīti, novērtēti šajā laikā

Tuvojas brīdis, kad uzzināsim, "kuri ir bijuši gara un miesas ne/notikušo revolūciju precīzākie un pārliecinošākie hronisti" (www.laligaba.lv). 24. aprīlī Dzelzceļa muzejā notiks Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonija. Tas ir lielākais un nozīmīgākais profesionālais literatūras izvērtējums Latvijā.

Atmiņas Jūs redz

«Ar Tomasa Transtremera vārdu pirmo reizi sastapos kādā intervijā ar Josifu Brodski, kurš nenoliedza, ka ir no viņa ietekmējies. Ļoti vēlu, tikai 1999. gadā, Jumavā iznāca Tomasa Transtremera dzejoļu izlase Atmiņas mani redz vairāku ievērojamu latviešu dzejnieku un atdzejotāju pārlikumā latviski. Kad grāmatnīcā uzšķīru šo krājumu un turpat uz vietas izlasīju vairākus dzejoļus, nojautu, ka šo dzejnieku lasīšu visu atlikušo dzīvi, un tā arī ir noticis,» atceras dzejniece Liāna Langa.

Pamanīti, novērtēti šajā laikā

Tuvojas brīdis, kad uzzināsim, «kuri ir bijuši gara un miesas ne/notikušo revolūciju precīzākie un pārliecinošākie hronisti» (www.laligaba.lv.). 24. aprīlī Dzelzceļa muzejā notiks Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonija. Tas ir lielākais un nozīmīgākais profesionālais literatūras izvērtējums Latvijā.

Heinrihsone: «Ar krāsām varu visu»

«Es neuzdrošinos rakstīt, bet ar krāsām varu visu. (..) Bāzējos sevī, jo nesaprotu, kā var otra atziņās daudz smelties sev. Šajā ziņā man gan sevis nedaudz žēl, īpaši šogad, kad visi runā par Raini un Aspaziju. No viņiem gribētos smelties, bet laikam šinī dzīvē līdz viņiem netikšu,» - galerijā Māksla XO atklās vārdos un domās neatkarīgās mākslinieces Helēnas Heinrihsones izstādi _Dienasgrāmata.

Kinoteātrī Splendid Palace sāk rādīt Force Majeure

Force Majeure patiešām ir iespaidīgs darbs - nenoliedzami, viens no smalkākajiem, estetizētākajiem un negaidītākajiem Eiropas šī gada kino notikumiem - tā portālam arterritory.com pagājušā gada oktobrī rakstījusi kinokritiķe Dita Rietuma. «Vizuāli fascinējošo psihodrāmu» jau varēja noskatīties pērnā gada decembrī, kad vairākas no 27. Eiropas Kinoakadēmijas balvai nominētajām filmām demonstrēja Rīgas Starptautiskajā kino festivālā.

Surogātpatiesība(68)

Diemžēl šādi "portreti" degradē intervijas jēgu, padarot mākslinieku par neaizsargātu žurnālista objektu un spēļmantiņu

Aspazija. Personīgi. Kā viņa pati dzīvē jutās(27)

Sēžot dekorācijās pie Aspazijas galda, par sievieti, dzejnieci un politiķi Elzu Pliekšāni (1865–1943) sarunājas trīs mūslaiku Aspazijas – dramaturģe Inga Ābele, režisore Māra Ķimele un aktrise Baiba Broka

Ir arī foršāki dzīvnieki par cilvēku

«Tas, ko es šobrīd daru literatūrā, un tas ir vienīgais apzinātais eksperiments, - mēģinu rakstīt mazliet vienkāršāk,» saka rakstniece Ilze Jansone. Tomēr, kā grāmatas atklāšanā norādīja redaktore Gundega Blumberga, jaunības maksimālisms viņai vēl esot. To apzinās arī pati rakstniece. Joprojām patīkot domāt par tēmām, kas tik viegli nedodas rokās. Tikai tagad viņas mērķis ir uzrakstīt tā, lai saprot arī «anonīmais lasītājs», ne tikai tuvāko loks.

Spēks neplūst pa straumi

«Bet es vienmēr saku un teikšu, cik Dievs man ļaus, saviem studentiem - runājiet par to, kas jums tiešām sāp, kas uztrauc, kas šķiet neizmaināms un galīgs. Un tas mainīsies,» ar šādiem vārdiem vakarvakarā, 12. martā, Dienas gada balvas ceremonijā izskanēja kinorežisora Pētera Krilova eseja Kas man ir/nav māksla.

Domuzīme. Nr.1

Ceļu pie lasītājiem sācis literārā žurnāla Domuzīme pirmais numurs. Tas paredzēts literatūras, publicistikas un vēstures cienītājiem un izdots par Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirto finansējumu.

Folklorizējies arhitekts

«Mani vienmēr ir izbrīnījis tas, ka arhitekti padomju laikā bija maz zināmi. Mēs pazinām vaigā rakstniekus, mūziķus, aktierus,» saka Arhitektūras muzeja direktore Ilze Martinsone, iepazīstinot ar jauno izstādi Juris Monvīds Skalbergs. No modernisma līdz postmodernismam. Šim paradoksam ir skaidrojums.

Viļņā pamana Meleci un Zenni

nedēļas nogalē Viļņas grāmatu tirgū sadalīti Starptautiskā Baltijas grāmatu mākslas konkursa diplomi, starp laureātiem ir arī izdevniecībā Liels un mazs izdotais Ingas Gailes dzejoļu krājums Vai otrā grupa mani dzird?. Konkursā, kuru kopš 1995. gada pārmaiņus rīko Latvijas, Lietuvas un Igaunijas grāmatizdevēji, piedalās izdevumi, kas nominēti nacionālajos grāmatu mākslas konkursos. Grāmatas vērtēja starptautiska žūrija, piešķirot balvas trīs izdevumiem no katras valsts. Latviju žūrijā pārstāvēja Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka.

Lēnā fotografēšana

«Šī ir reta un īpaša izstāde,» uzsver Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītāja Maira Dudareva. Līdz 22. martam šeit skatāma izstāde Alternatīva, kurā eksponēti mūsdienu fotogrāfu radīti attēli, kas veidoti, izmantojot vēsturiskas uzņemšanas un izgatavošanas tehnikas. Ar saviem darbiem piedalās latviešu fotogrāfi Raimo Lielbriedis, Māris Ločmelis un ar Somijas vēstniecības atbalstu - arī fotogrāfs no Somijas - Jalo Porkala. Rīgas skati, dažādi portreti, kuros mūsdienu cilvēki izskatās kā no vecmāmiņu albumiem, ainavas un pat mēness.

Izrādes Pulkstenis ar dzeguzi recenzija. Pedagoģiskās metaforas(1)

Nacionālā teātra Lielajā zālē ir skatāma izrāde Mans nabaga tēvs (Agnese Rutkēviča, Elmārs Seņkovs) un Aktieru zālē - Pulkstenis ar dzeguzi (Jānis Jurkāns, Mihails Kublinskis). Vienā - finālā izmantotas Eiropas Savienības karoga zvaigznes, otrā - vientuļš plīvo Latvijas karodziņš (teju "mazs bērniņš krustcelēs").

Pedagoģiskās metaforas

Nacionālā teātra Lielajā zālē ir skatāma izrāde Mans nabaga tēvs (Agnese Rutkēviča, Elmārs Seņkovs) un Aktieru zālē - Pulkstenis ar dzeguzi (Jānis Jurkāns, Mihails Kublinskis). Vienā - finālā izmantotas Eiropas Savienības karoga zvaigznes, otrā - vientuļš plīvo Latvijas karodziņš (teju «mazs bērniņš krustcelēs»).

Anglija bij' atvērta(1)

Vienas dienas izstāžu kūre Londonā rādiusā ap Dienvidkensingtonas metro pieturu

Viņi skatīsies jums tieši acīs. Arī suņi

Mākslas muzejs Rīgas birža šobrīd dzīvo Itālijas noskaņās. Līdz 19. aprīlim šeit būs atvērta izstāde Itāļu portreta glezniecības divi gadsimti. 1580–1780 – spoža Boloņas skolas pārstāvju darbu parāde.

Viņi skatīsies jums tieši acīs. Arī suņi

Mākslas muzejs Rīgas birža šobrīd dzīvo Itālijas noskaņās. Līdz 19. aprīlim šeit būs atvērta izstāde Itāļu portreta glezniecības divi gadsimti. 1580-1780 - spoža Boloņas skolas pārstāvju darbu parāde. Izstāde īstenota ciešā sadarbībā ar Itālijas kolēģiem - Boloņas Nacionālās pinakotēkas direktoru profesoru Luidži Fikači un mākslas zinātnieku Andželo Macu. Tā tiek pieteikta kā viens no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē Kultūras programmas daudzajiem notikumiem.

Dzejniekpāris(104)

Rainim piederēja ne vien peldkostīms, bet arī ideja par Latviju kā modernu kultūrtautu

47 jaunas latviešu filmas

Šogad pirmizrādi piedzīvos 47 latviešu filmas, no kurām 42 tapušas ar Nacionālā kino centra (NKC) atbalstu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā informē Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma. Piecas spēlfilmas, četras spēles īsfilmas, 27 dokumentālās filmas un 11 animācijas filmas.

Baltās teātra vibrācijas un vijoles troksnis

Aizvadītās sezonas Spēlmaņu naktī Edgars Mākens saņēma Skatuves naglu kā labākais mūzikas autors - par izrādēm Ezeriņš, Vasarnieki («līdz tam elektroniku nebiju taisījis nemaz») un Sarkangalvīte un vilks. Pēdējā kā zvirbuļu orķestris piedalījās arī viņa kolēģi no alternatīvajā mūzikas pasaulē labi pazīstamajām grupām Gaujarts un Manta.

Veidos jauniešu svētku rotu

Latvijas Kultūras akadēmija un Kultūras ministrija iecerējušas kopīgi izveidot Latvijas simtgades jubilejas jauniešu rīcības komiteju, informēja Kultūras akadēmijas pārstāve Aija Lūse.