Vecumnieku novada domes deputāti nobalsojuši par gatavību pārņemt savā īpašumā pašreizējās Vecumnieku cietuma ēkas un zemi, kad nākamā gada 1. janvārī cietums tiks likvidēts. Pašlaik gan vēl valda neskaidrība, jo valdība nav lēmusi par šo īpašumu nodošanu pašvaldībai, bet jau zināms, ka šeit būtu gatava saimniekot Bruknas muižas Kalna svētību kopiena.
"Izskatās, ka turpinās Ušakova iesāktā vecā dziesma – dzīve uz parāda," vaicāts par Rīgas domes budžeta projektu 2017. gadam, ko sāk izskatīt domes komitejās, atbild opozīcijā esošās Vienotības deputāts Olafs Pulks. Budžeta deficīts plānots 28,95 miljoni eiro, uz gada sākumu Rīgas parādsaistības būs pieaugušas par 22,9 miljoniem eiro, salīdzinot ar šā gada sākumu.
Ja politiķi uzrunās pašreizējo valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu palikt amatā uz vēl vienu termiņu, viņa, visticamāk, piekritīs kandidēt, Dienai apstiprināja Valsts kontroles pārstāvis Ivo Valdovskis. Taču, kaut arī termiņš beidzas jau nākamā gada janvārī, pagājušajā nedēļā deputātu prātus Valsts kontroles (VK) vadības izraudzīšanās neaizņēma, iespējams, vairākās Saeimas frakcijās par to varētu sākties diskusijas šonedēļ.
Izrādē Klusā daba ar resno puisēnu Dailes teātrī režisors Mihails Gruzdovs ļāvis trim vecām kundzēm ietekmēt ne tikai galvenā varoņa likteni, bet arī pārņemt savā kontrolē iestudējumu kopumā.
Diezgan ierastā prakse, ka iepirkumu konkursu rezultātus apstrīd zaudējušie pretendenti, turpinās Jūrmalā, kur oktobra beigās noslēdzās iepirkums par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Piecu uzņēmumu konkurencē uz septiņiem gadiem apsaimniekošanas tiesības ieguva SIA Clean R, kas to veiks apmēram par 7,5 miljoniem eiro, piektdien lasāms laikrakstā Diena.
Pierobežas pilsēta Valka jau kādu laiku izbauda igauņu un arī somu tūristu interesi par saviem alkohola veikaliem, kuru skaits aug. Iemesls ir būtiskā cenas atšķirība, ko nosaka akcīzes nodokļa pieaugums Igaunijā. Lai gan kaimiņvalsts amatpersonas nosodījušas igauņu uzņēmēju praksi atvērt alkohola veikalus Latvijas pusē, Valkā un pie Iklas robežpunkta, šobrīd bizness zeļ un plaukst, otrdien lasāms laikrakstā Diena.
Pārlūkojot šā gada valsts svētku programmu 17. un 18. novembrim, redzamas vairākas kopsakarības, piemēram, daudzās pašvaldībās iecerēts ar svecītēm veidot Gaismas ceļu vai izlikt tautiskus rakstus un zīmes. Būs pašvaldības, kurās rīkos uguņošanu. Tāpat nozīmīgs svētku pasākums ir ekumeniskais dievkalpojums, kas arī tiek plānots ne vienā vien pašvaldībā.
"Mūsu uzdevums – būt skaidrai alternatīvai pašreizējam bardakam," uzstājoties ar pārskata ziņojumu sestdien partijas Latvijas attīstībai kongresā, teica tās priekšsēdētājs Juris Pūce. Viņš bija vienīgais kandidāts uz priekšsēdētāja amatu un arī tika pārvēlēts, pašam neslēpjot, ka šāda situācija viņam gluži labi patīk. Toties partijas valde ir paplašināta, un tajā bez Pūces darbosies 14 partijas biedru.
Režisore Alla Sigalova 1977. gadā sarakstīto Viktorijas Tokarevas lugu Rīgas Krievu teātrī iestudējusi bez attieksmes pret atainoto laikmetu – tā to varēja spēlēt arī pirms divdesmit vai četrdesmit gadiem
Jūrmalas domes mājaslapā redzamajā deputātu sarakstā Gata Trukšņa vārds un portrets vēl nesen bija pašā augšā, jo viņš bija domes priekšsēdētājs. Tagad Truksnis pēc alfabēta sastādītajā sarakstā nobraucis uz priekšpēdējo vietu kā ierindas deputāts. Procesi kūrortpilsētas pašvaldībā turpinās, un raksta tapšanas brīdī nav īsti skaidrs, vai viņš turpmāk darbosies domes koalīcijā vai opozīcijā.
Nedaudz vairāk nekā trīs eiro algas pielikums - tāds ir vidējais skaitlis, rēķinot sasniegto efektu pēc skolu reformas Viļakas novadā. Tiesa, šis skaitlis veidojas, summējot to pedagogu atalgojumu, kuriem alga ir ievērojami palielinājusies, un to, kuriem tā sarukusi. Arī citviet Latvijā atzīst - situācija bieži atšķiras pat vienā skolā, bet skaidrs ir tas, ka nav runas par algu pielikumu līdz divsimt eiro, kā savulaik izskanējis solījumu līmenī, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
Nedaudz vairāk nekā trīs eiro algas pielikums - tāds ir vidējais
skaitlis, rēķinot sasniegto efektu pēc skolu reformas Viļakas
novadā. Tiesa, šis skaitlis veidojas, summējot to pedagogu
atalgojumu, kuriem alga ir ievērojami palielinājusies, un to,
kuriem tā sarukusi. Arī citviet Latvijā atzīst - situācija bieži
atšķiras pat vienā skolā, bet skaidrs ir tas, ka nav runas par algu
pielikumu līdz divsimt eiro, kā savulaik izskanējis solījumu
līmenī.
Atbalstot veselības aprūpes modeli, kas paredz finansējumu medicīnai nodrošināt ar valsts obligāto universālo apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem, vienlaikus nav atrisināts jautājums, kur šo finansējumu ņemt. To, ka naudas nepietiek, atzīst visi. Tikmēr šā gada veselības finansējuma vājās puses aktualizējusi Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB), norādot, ka kvotas medicīnā šogad tikpat kā ir beigušās, līdz ar to lielai daļai Latvijas iedzīvotāju vismaz līdz decembra beigām nebūs pieejama valsts apmaksāta veselības aprūpe, trešdien vēsta laikraksts Diena.
Atbalstot veselības aprūpes modeli, kas paredz finansējumu
medicīnai nodrošināt ar valsts obligāto universālo apdrošināšanu no
valsts budžeta līdzekļiem, vienlaikus nav atrisināts jautājums, kur
šo finansējumu ņemt. To, ka naudas nepietiek, atzīst visi. Tikmēr
šā gada veselības finansējuma vājās puses aktualizējusi Latvijas
Slimnīcu biedrība (LSB), norādot, ka kvotas medicīnā šogad tikpat
kā ir beigušās, līdz ar to lielai daļai Latvijas iedzīvotāju vismaz
līdz decembra beigām nebūs pieejama valsts apmaksāta veselības
aprūpe.
Vēl pirms pašvaldību vēlēšanu kampaņas sākuma nepatīkamu
«dāvanu» Vienotības pārstāvei Jūrmalas domē Ivetai Blauai
sarūpējis bijušais pilsētas mērs Raimonds Munkevics (Jūrmala -
mūsu mājas). Viņš vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas
birojā (KNAB) un Valsts kontrolē ar vēstuli, kurā norāda, ka
deputāte pārkāpusi valsts amatpersonai likumā noteiktos
ierobežojumus vai aizliegumus atalgojuma saņemšanai un amatu
apvienošanai. Gan Jūrmalas dome, gan pati deputāte šos pārmetumus
noraida.
Ilgstošas domstarpības divus Inčukalna novada domes deputātus novedušas līdz kautiņam - Saskaņas pārstāvis Igors Purmalis apgalvo, ka cits deputāts Ivo Bernats (Vidzemes partija) iesitis viņam ar metāla cauruli, salaužot degunu un pārsitot aci. Abiem vīriešiem ir atšķirīgs skatījums uz notikušo, taču zīmīga šķiet pašvaldības vadības reakcija - tā pašlaik izteikti izvairās jebko komentēt, sakot, ka oficiālu dokumentu joprojām tās rīcībā nav. Arī policijas informācija daudz vairāk skaidrības nevieš, jo incidenta izmeklēšana turpinās, pirmdien lasāms laikrakstā Diena.
Ilgstošas domstarpības divus Inčukalna novada domes deputātus
novedušas līdz kautiņam - Saskaņas pārstāvis Igors
Purmalis apgalvo, ka cits deputāts Ivo Bernats (Vidzemes partija)
iesitis viņam ar metāla cauruli, salaužot degunu un pārsitot aci.
Abiem vīriešiem ir atšķirīgs skatījums uz notikušo, taču zīmīga
šķiet pašvaldības vadības reakcija - tā pašlaik izteikti izvairās
jebko komentēt, sakot, ka oficiālu dokumentu joprojām tās rīcībā
nav. Arī policijas informācija daudz vairāk skaidrības nevieš, jo
incidenta izmeklēšana turpinās.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis
kriminālprocesu par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā
apmērā, un šajā kriminālprocesā kopumā aizturētas četras personas,
vakar informēja KNAB. Taču par to, kas ir šīs personas, dienas
laikā parādījās pretrunīga informācija.
Pēdējās divās pašvaldību vēlēšanās Rēzeknē pārliecinoši uzvarējis Saskaņas centrs (SC), 2009. gadā iegūstot deviņas, 2013. gadā - astoņas vietas no trīspadsmit. Šo pārsvaru lielā mērā nodrošinājis citu partiju balsu sadrumstalojums, jo pēdējās vēlēšanās SC ieguva 48,34% balsu.Taču, ja atceramies, ka 2005.
Pēdējās divās pašvaldību vēlēšanās Rēzeknē pārliecinoši
uzvarējis Saskaņas centrs (SC), 2009. gadā iegūstot
deviņas, 2013. gadā - astoņas vietas no trīspadsmit. Šo pārsvaru
lielā mērā nodrošinājis citu partiju balsu sadrumstalojums, jo
pēdējās vēlēšanās SC ieguva 48,34% balsu.
"Mēs līdz Rīgas likumam droši vien ilgi nenonāksim," pagājušajā nedēļā, tiekoties galvaspilsētas un Pierīgas pašvaldību vadītājiem, teica Saeimas deputāts Ainārs Mežulis (ZZS), kurš parlamentā oficiāli darbojas kā Pierīgas pašvaldību apvienības pārstāvis. Rīgas domē ilgāk strādājošie darbinieki atceras, ka runas par īpašu galvaspilsētas likumu ir jau gadu desmitiem.
«Mēs līdz Rīgas likumam droši vien ilgi nenonāksim,» pagājušajā
nedēļā, tiekoties galvaspilsētas un Pierīgas pašvaldību vadītājiem,
teica Saeimas deputāts Ainārs Mežulis (ZZS), kurš parlamentā
oficiāli darbojas kā Pierīgas pašvaldību apvienības pārstāvis.
Rīgas domē ilgāk strādājošie darbinieki atceras, ka runas par īpašu
galvaspilsētas likumu ir jau gadu desmitiem. Arī Diena
vairākkārt par to rakstījusi, bet iniciatīva līdz šim iestrēgusi un
arī šobrīd likuma straujai virzīšanai acīmredzami trūkst politiskās
gribas.