Rihards Vāgners. Tanheizers. Pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā 23., 24. maijā. Diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisors Vilpu Kiljunens.
Nākamās izrādes – 10., 15. jūnijā, 4. oktobrī
Ceturtdienas rīts, deviņi. Rīgas 71. vēlēšanu iecirknī Prūšu ielā Ķengaragā pie klases, kurā notiek iepriekšējā balsošana, veidojas neliela rinda. Daži vēlētāji nāk, īsti nezinot, vai iecirknis ir īstais, un tas rada papildu kņadu. Tomēr, lai nobalsotu, īpaši daudz laika tērēt nenākas. Pirmajās divās dienās Latvijā kopumā nobalsojuši 5,21 procents balsstiesīgo, lielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur nobalsojuši 7,9 procenti jeb 33 689 cilvēki, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Vismazāk divu dienu laikā nobalsojuši Jaunpilī – 38 cilvēki jeb 1,93%, piektdien lasāms laikrakstā Diena.
"Ir jāmeklē iespējas, kādā veidā pielikt punktu, lai bērni, kas piedzimst, vairāk netaptu par nepilsoņiem, bet būtu jau Latvijas pilsoņi," trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma izteicās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, piebilstot, ka jāizbeidz "nepilsoņu ražošana". Saeimas lielāko frakciju pārstāvju reakcija pagaidām ir piesardzīga, bet iezīmējas, ka attieksme būs visai atšķirīga.
No pirmdienas jau atvērti vēlēšanu iecirkņi visā Latvijā. Taču no šodienas tie, kas vēlēšanu dienā nebūs sava iecirkņa tuvumā, var piedalīties iepriekšējā balsošanā – dažas stundas dienā tā būs pieejama visos iecirkņos. Tomēr lielākā daļa vēlētāju pie urnām dosies sestdien, kad iecirkņus atvērs jau septiņos no rīta.
Ņemot vērā iedzīvotāju skaita izmaiņas un dažādas reformas, kas turpinās un vēl gaidāmas, līdzi mainīsies arī sabiedriskā transporta tīkls, ceturtdien vēsta laikraksts Diena. Autotransporta direkcija (ATD) trešdien iepazīstināja ar sabiedriskā transporta attīstības koncepciju no 2021. līdz 2030. gadam, vienlaikus iezīmējot atšķirīgo situāciju autotransporta pārvadājumu jomā pašlaik.
Jau astoņus gadus Rīgas domes sienā nav nācies urbt caurumu naglas iedzīšanai, lai pakārtu bijušā mēra portretu. Visticamāk, pašreizējais domes vadītājs Nils Ušakovs (Saskaņa) ir pārliecināts, ka paliks arī uz nākamo termiņu, kaut daži signāli liecina, ka simtprocentīga šī pārliecība nav. Izvairīšanās no nevēlamiem jautājumiem un dažbrīd lieks asums retorikā atklāj plaisas visādi citādi gludajā mēra tēlā
Vienbalsīgs atbalsts Rīgas domes lēmuma projektam, kas paredz atcelt izsniegtās azartspēļu vietu atļaujas Rīgas vēsturiskajā centrā – tā vakar beidzās visai īsā galvaspilsētas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas ārkārtas sēde. Azartspēļu nozares pārstāvji gan sola tiesāšanos, un reāla zāļu slēgšana gaidāma tikai likumā noteiktajā termiņā – piecu gadu laikā.
Jau astoņus gadus Rīgas domes sienā nav nācies urbt caurumu naglas iedzīšanai, lai pakārtu bijušā mēra portretu. Visticamāk, pašreizējais domes vadītājs Nils Ušakovs (Saskaņa) ir pārliecināts, ka paliks arī uz nākamo termiņu, kaut daži signāli liecina, ka simtprocentīga šī pārliecība nav. Izvairīšanās no nevēlamiem jautājumiem un dažbrīd lieks asums retorikā atklāj plaisas visādi citādi gludajā mēra tēlā
"Jādzīvo tā, lai dvēsele ir piepildīta. Tas ir stāsts, kuru gribu pastāstīt," pirms jaunā Karaļa Līra iestudējuma Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī saka aktieris Jakovs Rafalsons
Latvijas Radio valdes locekle Sigita Roķe izstrādājusi radio nākotnes redzējumu, ar kuru iepazīstinājusi arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļus. Viens no priekšlikumiem ir pārveidot Latvijas Radio 5 jeb Pieci.lv par latviešu mūzikas kanālu jauniešiem.
Pamatīgās plaisas, kas redzamas atsevišķu Rīgas cirka telpu sienās, pašlaik platākas nekļūs – ir pabeigta fasādes nostiprināšana, uzstādot pagaidu metāla atsaites no Merķeļa ielas fasādes uz iekšējo nesošo konstrukciju. Taču tas ir pagaidu risinājums, un nepieciešams veikt fasādes konservāciju. Šim mērķim Kultūras ministrija prasīs valdībai aptuveni 300 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ceturtdien lasāms laikrakstā Diena.
Maija sākumā izsludinātās pārmaiņas tramvaju maršrutos Rīgā tomēr nenotiks pēc sākotnējā scenārija – domē atzīst, ka 4. un 6. maršruta tramvaju apvienošana izraisījusi aktīvus iedzīvotāju iebildumus. Tāpēc nolemts abus maršrutus saglabāt, vienlaikus ieviešot arī apvienoto pirmo maršrutu Imanta–Jugla.
Neiejūtīgās Eiropas atmaskojums Gaļinas Poļiščukas iestudējumā Dzīvības kvota pāraug gandrīz trillerī par svešas identitātes pārņemšanu, lai iegūtu uzturēšanās atļauju.
Valmieras teātra jaunajā komēdijā Nepabeigtās kāzas apspēlēti pensionāru apkrāpēji un intrigas ar precēšanos, par pamatu ņemot sen veidotu valodas mācīšanās seriālu.
"Paradokss ir tas, ka tēls, kas ir augstāk par tevi, intelekta ziņā ir zemāk par tevi," saka aktieris Artūrs Skrastiņš pirms jauniestudējuma Bannija Manro nāve pirmizrādes.
Nepieļaut vēl vienu Maxima – ar tik uzmanību piesaistošu saukli pie medijiem pagājušajā nedēļā vērsās vairāki iedzīvotāji no nama Patversmes ielā 30/2. Vēstulē bija teikts, ka ēkas, kuru apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku biedrība Ozolaines nami, stāvoklis pasliktinās, ir iespēja, ka var tikt aizliegta tās ekspluatācija. Taču, noskaidrojot lietas apstākļus, atklājās visai diskutabla aina.
Iesēdumi ielas segumā, salūzuši un sadrupuši bruģakmeņi – tāda aina paveras šajā pavasarī, ejot pa pagājušajā gadā remontēto Krišjāņa Barona ielu. Iela gan joprojām nav pieņemta ekspluatācijā, bet būvnieki sola labot tos defektus, kas radušies viņu vainas dēļ, tādējādi faktiski pieļaujot strīda situācijas.
"Iedzīvotāji prasa, kāpēc mēs tikai rakstām vēstules, nevis stādām ceļa vidū kartupeļus. Dzīve rāda, ka tev kaut ko piešķir tikai tad, ja aktīvi rīkojies," Dienai saka Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte (ZZS). Šis ir viens no novadiem, kurā neapmierinātība ar ceļu stāvokli var beigties ar autostrādes bloķēšanu; pagaidām nekas gan nav konkretizēts.
Pēdējās dienās aktivizējušās vairākas politiskās partijas Liepājā, kas paziņojušas par startu pašvaldību vēlēšanās. Saraksta līderi nosaukusi Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), preses konferenci rīko Jaunā konservatīvā partija (JKP), savukārt jau pagājušās nedēļas nogalē oficiāli par kopīgu startu paziņoja Jāņa Vilnīša vadītā biedrība liepājnieki un Latvijas Reģionu apvienība (LRA), piektdien lasāms laikrakstā Diena.
Turpinot risināt Latvijas Radio (LR) samilzušās problēmas, to skaitā atalgojuma jautājumu, ieinteresētās puses vakar tikās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, kur atklājās atšķirīgas versijas par to, kāpēc nauda budžetā nav atrasta. No Radio pārstāvju teiktā izriet, ka iekšējo rūgšanu kolektīvā izraisa ne tikai viedoklis par zemu atalgojumu kopumā, bet arī sistēma, ka vieniem darbiniekiem, kuri piedalās ar speciālām mērķdotācijām atbalstītu raidījumu veidošanā, ir piemaksas, bet citiem tādu nav.
