Vakardienas politika vairs nedarbojas
Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa par to, ko gaidīt no 2025. gada, ko nesaprot Tramps un kur būtu svētīgi parādīties kaunam.
Žaneta Ozoliņa
Politoloģe: Francijas vēlētāji populisma vietā ir izvēlējušies pragmatisku politiku
Ja vēlēšanu rezultāti sakritīs ar aptauju veicēju sākotnējo rezultātu prognozi, tad Emanuēla Makrona ievēlēšana Francijas prezidenta amatā liecina, ka vēlētāji populisma vietā ir izvēlējušies pragmatisku ilgtermiņa politiku, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Universitātes profesore, politoloģe Žaneta Ozoliņa.
Ozoliņa: Patlaban Vienotības vēstījumi "nelido"
Partijai Vienotība uz nākamajām Saeimas vēlēšanām ir jādomā par jauniem saukļiem un idejām, ko pasniegt sabiedrībai, jo līdz šim paustie vēstījumi "nelido", uzskata politikas eksperte Žaneta Ozoliņa.Partijai patlaban būtu jākoncentrējas uz divu lielu uzdevumu īstenošanu. Pirmais būtu pašas Vienotības konsolidēšanās, lai izstrādātu politisko programmu Saeimas vēlēšanām, izstrādātu reklāmas kampaņu, lai sabiedrību informētu par labajiem darbiem.
Politoloģe: Premjers valdības vadīšanas laikā nav pieļāvis nevienu būtisku kļūdu
Premjerministram Valdim Dombrovskim (V) tik ilgi valdības vadītāja amatā ir palīdzējuši noturēties vairāki faktori, un viens no tiem ir tas, ka viņš šo gadu laikā nav pieļāvis nevienu būtisku kļūdu, uzskata politoloģe Žaneta Ozoliņa."Ja paskatās uz visu šo laika periodu, viņš patiesībā nav pieļāvis nevienu ļoti būtisku kļūdu, par kuru oponenti varētu viņu ilgstoši un smagi sist.
Politoloģe: Cerēt uz "mūžīgo sasilumu" Latvijas un Krievijas starpā ir naivi
Cerēt uz "mūžīgo sasilumu" Latvijas un Krievijas starpā ir naivi, komentējot gaidāmo notikumu - tautas nobalsošanu par krievu valodas statusu un pusēm būtisko kalendāro datumu tuvošanos - ietekmi uz abu valstu attiecībām, aģentūrai LETA sacīja politoloģe Žaneta Ozoliņa.
Žaneta Ozoliņa: Pasaules degpunktā
Starptautiskos notikumus, kuri šogad būs sabiedrības uzmanības centrā var grupēt divos blokos. Pirmajā blokā ietverami dažādi procesi, kuri aizsākās 2009. gadā vai vēl agrāk, un kuros šogad varētu būt vērojami kādi jauni pavērsieni. Otrajā blokā, savukārt, būtu ietverami notikumi, kas varētu iegūt lielāku nozīmi tieši šogad.