Melanomas jeb ādas vēža ārstēšanai valsts piešķīrusi medikamentu kompensāciju daļai pacientu, tomēr aptuveni puse joprojām paliek ārpus šīs atbalsta sistēmas, aģentūru LETA informēja Latvijas Onkologu asociācijā.
"Tieši ģimenes ārsti ir tie medicīnas darbinieki, kuri visvairāk komunicē ar pacientiem, kuri vislabāk zina pacientu vajadzības, un viņi arī ir tie, kuriem pacienti uzticas visvairāk," sarunā ar Andi Sedlenieku par veselības aprūpes ekonomiku, ceļiem, kā panākt kvalitatīvas pārmaiņas veselības aprūpē, un atklātas diskusijas nepieciešamību par šiem jautājumiem stāsta Portugāles ekonomists profesors Fransīšks Nunu Rošu-Gonsālvešs.
Latvijā paredzama audzēju izvirzīšanās pirmajā vietā kā mirstības izsaucējam, otrdien Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē sacīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra onkoloģe-ķīmijterapeite Signe Plāte.
Vidēji pasaulē vienam no desmit pacientiem ārstniecības iestādē tiek nodarīts kaitējums veselībai, ceturtdien konferencē Uzlabojot pacientu drošību un pakalpojumu kvalitāti Latvijā sacīja pacientu drošības eksperte Marianna Darpino no Kanādas.
Apstiprinot Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu līdz 2020. gadam, paredzēts, ka turpmāk pediatriem būs jābūt pieejamiem arī reģionālajās slimnīcās. Līdz šim šajā un citos jautājumos bijušas domstarpības, tāpēc plāna izstrāde krietni aizkavējusies. Rezultāts gan panākts, un uzsvars plānā likts uz sievietes un bērna veselības aprūpi plašākā spektrā. Iepriekš pasākumi bija vērsti uz grūtnieču un jaundzimušo aprūpi.
Slimnīcās atzīst – nav normāli, ka mediķi strādā pusotru slodzi un pat vairāk, taču tā joprojām ir nepieciešamība, lai spētu iedzīvotājiem nodrošināt pakalpojumus. Nesen Satversmes tiesas pieņemtais lēmums, kas atceļ tiesības ārstniecības iestādēm nodarbināt ārstus un māsas vairāk nekā slodzi, par to nemaksājot dubultā, tagad vēl vairāk iezīmē mediķu trūkumu. Jautājums, būs vai nebūs nauda virsstundu apmaksai, pat vairs nav būtiskākais.
Mazliet aprimušas kaislības ap ziņu, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) no 1. jūlija plāno īstenot pilotprojektu – dienas laikā lielajās pilsētās uz izsaukumiem dosies brigādes ar diviem mediķiem, no kuriem viens vadīs speciālo transportlīdzekli. Ietaupīs tātad uz šofera rēķina. Tie, kas to uztvēra kā nejēdzību, ir gana izdusmojušies, tie, kam vairāk tas šķita joks, – izsmējušies. Ar laiku redzēsim, cik šāda pieeja dzīvotspējīga, cik ne, tikmēr varbūt ir lietderīgi uz šo tēmu paraudzīties vēsu prātu, mazliet distancēti.
Ļaujot vairāk strādāt māsām, šobrīd nesamērīgi daudz dažādus darbus veicošie ārsti varētu tikt atslogoti, vienlaikus māsa nedrīkstētu būt sekretāre vai naudas atlikuma meklētāja, ceturtdien diskusijā Māsas profesija - šodien un rīt sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
Par finansējumu veselības aprūpei, nelielu valstu iespējām ietekmēt lielu starptautisko organizāciju lēmumus un latviešu viesmīlību ar Pasaules Medicīnas asociācijas (World Medical Association, WMA) padomes priekšsēdētāju Dr. Ardisu Dī Hovenu sarunājas Andis Sedlenieks
Dažādas mārketinga aktivitātes ir neatņemama tirgus ekonomikas un patērētāju sabiedrības komponente, kas gan var radīt sarežģītus morāli ētiskas dabas jautājumus. Jautājums, piemēram, cik tālu mārketinga akciju organizētājs drīkst aiziet, pierunājot patērētājus iegādāties kādu, iespējams, ne pārāk nepieciešamu preci.
Ģimenes ārstiem noteiktos 13 kvalitātes kritērijus pērn izpildījuši 15 mediķi, kas ir par septiņiem mediķiem vairāk nekā gadu iepriekš, aģentūru LETA informēja Nacionālajā veselības dienestā (NVD). Patlaban veikta ikgadējā ģimenes ārstu darbības novērtēšana atbilstoši valstī noteiktajiem darba kvalitātes kritērijiem par darbu 2017. gadā. Izvērtējot 1267 ģimenes ārstu darbu, NVD secinājis, ka ģimenes ārstu skaits, kuri izpilda vairākus kvalitātes kritērijus, ar katru gadu pieaug.
Veselības reformām šogad papildus pārdalīja 113 miljonus, ministre Anda Čakša (ZZS) medijos lepojās, ka saruks pacientu rindas, palielināsies to skaits, kas saņems kompensējamos medikamentus, valsts apmaksās arī aknu transplantācijas operācijas. Piecus miljonus veselības politikas plānotāji solīja novirzīt reto slimību ārstēšanai, izveidoja speciālu centru, lai finansējums koncentrētos vienās rokās un akūtās situācijās netērētu pacientu glābšanai tik dārgo laiku. Šāda akūta situācija radās aprīļa sākumā, kad ārsts lūdza līdzekļus savas pacientes zālēm, tomēr saņēma atteikumu. Veselības ministrija, kā izrādās, nav izstrādājusi Ministru kabineta noteikumus naudas apguvei, un solītie pieci miljoni retajām slimībām šā gada budžetā nemaz nav iezīmēti, svētdien vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.
