Rindā pēc otrās dzīves
"Kam gan zemei vajadzīgi mani orgāni, ja tos var izmantot, lai
glābtu dzīvību citam?" šādu jautājumu Līga Šaršūne uzdevusi kādam
draugam, kurš klāstījis, ka savus orgānus ne dzīves laikā, ne pēc
nāves nevienam neziedotu. Dialogs noticis vēl pirms Līgai bija
iespēja pierādīt savus vārdus - viņa ir viena no tiem, kas vēl
dzīves laikā palīdzējuši kādam citam, ziedojot vienu savu nieri - šajā gadījumā savam dēlam Kasparam, otrdien lasāms laikrakstā Diena.