"Lai arī šī gada 27. oktobrī Latvijas Republikas Augstākā tiesa pieņēma lēmumu atstāt spēkā Rīgas apgabaltiesas 2017. gada 17. janvāra notiesājošo spriedumu Neo lietā, līdz ar to ir izietas visas Latvijas Republikas tiesu instances – lēmums ir galīgs un negrozāms, taču ir vēl viena iespēja – Valsts prezidentam ir iespēja paveikt kaut ko labu un novērst tiesā pieļauto netaisnību," raksta Ilmārs Poikāns (Neo).
Partijas Vienotība valde mudina valdošās koalīcijas partijas atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvu un virzīt tālākai izskatīšanai parlamentā grozījumus Satversmē, lai Valsts prezidenta ievēlēšana Saeimā turpmāk notiktu atklātā balsojumā, vēsta Vienotības pārstāve Elīna Bīviņa.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis iesniedzis Saeimā priekšlikumus likumdošanas procesa pilnveidošanai ar mērķi celt likumu izstrādes kvalitāti, panākt lielāku caurskatāmību likumdošanas procesā un veicināt sabiedrības uzticēšanos valsts varai. Rosināts izmainīt vairākus Saeimas kārtības ruļļa pantus, vēsta Valsts prezidenta kanceleja.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicina Saeimu lemt, lai jau 2019. gadā Valsts prezidents tiktu ievēlēts visas tautas vēlēšanās, kā arī tiktu paplašinātas valsts vadītāja pilnvaras, viņš norādīja uzrunā Saeimas sesijas noslēguma uzrunā.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai būs jāskata sabiedrības par atklātību Delna parlamentā iesniegtā vairāk nekā 11 000 parakstu saņēmusī iniciatīva par iespēju Valsts prezidentu vēlēt atklāti.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai pretrunīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā, jo to pieņemšanas process rada bažas par atsevišķu normu patieso mērķi, nepieciešamību un samērīgumu, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis plāno atgriezt Saeimā otrreizējai caurlūkošanai šonedēļ pieņemtos grozījumus Kredītiestāžu likumā, viņš atzina intervijā TV3 raidījumā Nekā personīga.
Pašvaldību vadītāju iesaistīšana Valsts prezidenta ievēlēšanā līdzīgi kā Igaunijā bija viena no idejām, kas Saeimas Juridiskās komisijas darba grupā otrdien tika uztverta visnotaļ ieinteresēti. Tai pat bija jūtams lielāks atbalsts nekā jau Latvijas brīvvalsts laikā izteiktajam piedāvājumam Valsts prezidenta ievēlēšanu uzticēt tautai, kas vairākkārt ir nonācis arī līdz parlamenta darba kārtībai.
Līdz pērnā gada sākumam, kad Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (NA) uz ilgāku laiku nācās aizvietot Valsts prezidentu Raimondu Vējoni viņa slimības laikā, Satversmes 52. panta piemērošanai liela uzmanība nebija pievērsta. Pants nosaka, ka «Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts prezidenta vietu, ja viņš atrodas ārpus valsts robežas vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu». Šonedēļ šai pamatlikuma normai bija veltīta Saeimas Juridiskās komisijas izveidotās darba grupas sēde, kurā Mūrniece aicināja tomēr atrast iespēju likumā detalizētāk noteikt prezidenta aizvietošanas kārtību dažādās situācijās, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
Valsts prezidents ir viens no valsts simboliem. Prezidenta institūcijai ir nozīmīga loma Latvijas kā demokrātiskas un parlamentāras republikas iekārtā. Šobrīd ir vērojami centieni to diskreditēt, vēršoties pret Vairu Vīķi-Freibergu, uzskata Saeimas spīkere Ināra Mūrniece (NA).