Četras koalīcijas partijas kopā ar Saeimas deputāta Ata Zakatistova vadīto "Stabilitātes" grupu ir politiski vienojušās par 2022.gada valsts budžetu, ceturtdien žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Arī 2022.gada budžetā tiks īstenotas Jaunās konservatīvās partijas (JKP) apņemšanās stiprināt jeb uzlabot situāciju iedzīvotājiem ar mazākiem ienākumiem un sabiedrības vidusslānim, šodien pēc koalīcijas sanāksmes sacīja JKP līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Ministru kabinets otrdien izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi, paredzot 2022.gada konsolidētā budžeta izdevumus 11,886 miljardu eiro apmērā.
Valsts parāds 2022.gadā varētu sasniegt 50% no iekšzemes kopprodukta (IKP), izriet no Finanšu ministrijas (FM) sagatavotājām makroekonomikas prognozēm.
Pēc izdevumu pārskatīšanas ministrijās rasti 172,3 miljoni eiro prioritāšu finansēšanai, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā informācija par 2022.gada budžetu, kas iesniegta izskatīšanai Nacionālajā trīspusējās sadarbības sēdē.
2022.gada budžetā indikatīvā fiskālā telpa jeb papildu izdevumi patlaban aplēsti 300 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts plānots 3,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Valsts iestāžu prioritārie pieprasījumi nākamā gada budžetā veido teju vienu miljardu septiņsimt tūkstošus eiro. Finanšu ministrijas piedāvātā fiskālā telpa ir 300 miljoni eiro.
"Budžeta veidošanas sarunu laikā aktualizēšu piedāvājumu ieviest terminētu samazināto PVN nozarēs, kuras Covid-19 pandēmijas radītās krīzes dēļ cietušas visvairāk – izmitināšanas pakalpojumu, ēdināšanas un iekštelpu sporta nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem," paziņojis ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA). Viņš piedāvā minētajām nozarēm samazināt PVN līdz 5%, kas būtu spēkā divus gadus. Jāatgādina, ka viesmīlības nozare (izmitināšana un ēdināšana) jau kopš pandēmijas sākuma ir iestājusies par samazinātu PVN, taču līdz šim dzirdīgas ausis politiķos nav atradusi. Arī vairums aptaujāto ekonomistu ir bijuši noraidoši.
Politiķi no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nolēmuši atvēlēt papildu 220 miljonus eiro, lai sildītu ekonomiku ar ceļu un ēku būvniecību. Šis koalīcijas politiķu lēmums ir daļa no vienošanās par 500 miljonu eiro sadali neparedzētiem gadījumiem, kur 182 miljoni tika ģimenēm ar bērniem, bet 100 miljoni – pensionāriem, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.