Valsts budžeta ieņēmumi šā gada septiņos mēnešos bijuši 2,218 miljardi latu, izdevumi - 2,509 miljardi latu, tādējādi valsts budžetā veidojies 291,4 miljoni latu finansiālais deficīts, liecina Valsts kases operatīvie dati par budžeta izpildi janvārī - jūlijā.
Valsts budžeta kopējie ieņēmumi jūnijā bija 392,9 miljoni latu, kas šajā gadā pirmo reizi bijuši lielāki par izdevumiem - 371,3 miljoni latu, tādējādi jūnijā izveidojies 21,6 miljonu latu pārpalikums, portālu Diena.lv informēja Finanšu ministrijas pārstāve Agnese Beļkeviča.
Ceļš uz ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi ir valsts budžeta kontrolē, nevis izdevumu palielināšanā, ceturtdien 17.Baltijas finanšu forumā uzsvēra Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu politikas jautājumos Andžs Ūbelis.Viņš norādīja, ka turpmākā budžeta konsolidācija dos pozitīvu finanšu tirgu Latvijas vērtējumu, tāpēc Latvijai jāturpina sabalansēt savas finanses, parādot, ka spējam nostāties paši uz savām kājām un pārfinansēties finanšu tirgos.
Latvijas valdība aizdevējiem solījusi turpināt izdevumu samazināšanu un ieskicējusi iespējamos taupības pasākumus, liecina publiskotā Latvijas valdības Nodomu vēstule Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF).Lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu, valdība pašlaik izstrādā priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa reformēšanai un vispārējas ēnu ekonomikas apkarošanas stratēģijas ieviešanai.
Neatkarīgi no politiskajām simpātijām un viedokļa par Saeimas ārkārtas vēlēšanām racionāli jāsaprot, ka valdībai jāturpina strādāt. Vai tas ir iespējams priekšvēlēšanu gaisotnē, kad pat ministriem, kuri gribētu godprātīgi iesākto turpināt, jārēķinās, ka viņus «raustīs» pašu partijas, ka viņu lēmumi tiks tulkoti politiskās cīņas kontekstā? Izskatās šaubīgi, vai ne? Viens no veidiem, kā nenobremzēt lēmumu pieņemšanu, varētu būt šāds: viens no koalīcijas partneriem, loģiskāk, ja tā būtu Vienotība, sastāda to likumprojektu, citu saistošu lēmumu sarakstu, kas tiek atzīti par tik steidzamiem un svarīgiem, lai tos īstenotu tuvākā pusgada laikā.
Valsts budžeta ieņēmumi šā gada pirmajos četros mēnešos bijuši 1,154 miljardi latu, izdevumi - 1,433 miljardi latu, tādējādi valsts budžetā veidojies 278 miljonu latu liels finansiālais deficīts, liecina Valsts kases operatīvie dati par budžeta izpildi janvārī-martā.Valsts pamatbudžeta ieņēmumi gada pirmajos četros mēnešos bijuši 771,05 miljoni latu, izdevumi - 969,54 miljoni latu, deficīts - 198,49 miljoni latu.
Spriežot par iespējamiem tālākiem samazinājumiem publiskajā sektorā, diskutētāji agri vai vēlu nonāk pie jautājuma, kurā brīdī samazinājums ir tik liels, ka sāk brukt pati sistēma. Ekonomistiem šajā kontekstā patīk izmantot salīdzinājumu ar orķestri. Proti, XIX gadsimtā, teiksim, Bēthovena simfonijas atskaņošanai bija nepieciešams X skaits mūziķu, šis skaits paliek nemainīgs arī XXI gadsimtā, par spīti tam, ka nu notis var lasīt datorā, koncertzāli apgaismo elektrība, ir mikrofoni utt.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti trešdien atbalstīja 2011.gada valsts budžeta grozījumus un pavadošo likumprojektu paketi un nolēma tos virzīt izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.Ar grozījumiem par 6,8 miljoniem latu plānots samazināt valsts budžeta izdevumus, paredzot mazāku finansējumu Ministru kabinetam, ministrijām un citām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī mērķdotācijām pašvaldībām.
2011.gada valsts budžeta grozījumu projektam un to pavadošajiem likumprojektiem iesniegti vairāk nekā 70 priekšlikumi, informēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.Visvairāk priekšlikumu saņemts grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā, grozījumiem likumā par akcīzes nodokli un likumā par valsts budžetu 2011.gadam.Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs informēja, ka komisija priekšlikumus sāks skatīt sēdē otrdien.Savukārt Saeima galīgajā lasījumā par 2011.gada budžeta grozījumiem un tos pavadošo likumprojektu paketi plāno lemt 14.aprīlī.
Saeima trešdien ārkārtas sēdē nodeva komisijām izskatīšanai 2011.gada budžeta grozījumus un to pavadošos deviņus likumprojektus.Deputāts Imants Parādnieks (nacionālā apvienība "Visu Latvijai! -"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK) pirms balsojuma par budžeta grozījumu nodošanu komisijām sacīja, ka "cirks sāk viesošanos Saeimā".
Latvijai izvairīties no valsts bankrota ļāva neatlaidīgs darbs un trīs principu - stabilitātes, partnerības un atbildīguma – ievērošana. Tā, runājot par ekonomiskās krīzes pārvarēšanu, trešdien Briselē Eiropas Savienības (ES) valstu parlamentu priekšsēdētāju ikgadējā konferencē sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība).
46% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atzinuši, ka nav interesējušies par šā gada valsts budžeta grozījumiem, secionāts tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia un LNT raidījuma 900 sekundes aptaujā.45% aptaujāto atzīst, ka ir kaut ko dzirdējuši par valsts budžeta grozījumiem un to saturu, savukārt 4% vērtē, ka ir labi informēti par šā gada valsts budžeta grozījumiem.
