Jo ilgāk kavējas jaunā Ministru kabineta izveide, jo lielāka iespēja, ka 2019. gads sāksies ar pagaidu valsts budžetu, kad finansējums virknei jomu tiks aprēķināts pēc vidējā finansējuma šā gada vienā mēnesī.
Ja nākamā gada valsts budžetu neizdosies apstiprināt līdz šā gada beigām, valsts finansēto funkciju izpilde netiks paralizēta, Guntaram Gūtem norāda Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.
Premjera Māra Kučinska (ZZS) valdība, kuru veidojošās partijas 13. Saeimas vēlēšanās zaudējušas ietekmi, jaunajam Ministru kabinetam mantojumā atstās nākamā gada valsts budžeta plānu ar galvenajiem kontrolskaitļiem. Politiskie lēmumi gan būs jāpieņem nākamajai valdībai. Tāpat neskaidrs jautājums, kura valdība iecels nākamo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju.
Lai arī Latvijas ekonomikas attīstība un pieaugums šajā gadā ir labākais kopš krīzes laikiem un arī ārējā vide ir ļoti labvēlīga, bažas rada pārāk straujais valsts budžeta izdevumu pieaugums, piektdienas rītā LNT raidījumā 900 sekundes teica Fiskālās disciplīnas padomes vadītājs Jānis Platais.
Veselības ministrija (VM) 2019.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus pieprasījusi 431,39 miljonus eiro, un apmēram 47% no tā nepieciešami, lai palielinātu iedzīvotājiem pieejamo veselības aprūpes pakalpojumu apmēru, aģentūrai LETA sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
Ministriju pieprasījumi pēc papildu finansējuma 2019.gada budžetā par 1,1 miljardu eiro nav reāli, tā drīzāk ir vēlmju domāšana, pirmdien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Neskatoties uz prognozēto negatīvo fiskālo telpu, ministrijas 2019.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus prasa 1,1 miljardu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija par ministriju papildus finansējuma pieprasījumiem 2019.gada budžetā.
Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2018.gada pirmajā pusgadā palielinājās visās galvenajās ieņēmumu grupās un veidoja 5,41 miljardu eiro, attiecīgā perioda ieņēmumus pērn pārsniedzot par 12,2% jeb 588,8 miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Šā gada pirmajā ceturksnī budžeta ieņēmumi auguši par 10,4%, bet izdevumi - par 5%, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM). Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos trijos mēnešos bija 2,53 miljardi eiro, bet izdevumi - 2,3 miljardi eiro.
2017. gadā valsts pamatbudžetā iekasēti 93,5% no plānotajiem ieņēmumiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija. Plānojot 2017. gada budžetu, tā ieņēmumi tika prognozēti 5,76 miljardu eiro apmērā, tomēr reālā izpilde bija nedaudz mazāka, proti, 5,39 miljardi eiro. Savukārt faktiskie nodokļu ieņēmumi 2017. gadā bija 4,16 miljardi eiro, bet prognozētais nodokļu apmērs bija 4,09 miljardi eiro, tādējādi 2017. gadā nodokļu ieņēmumu izpilde pret plānoto veidoja 101,6%.