"Es neaicinu nevienu kļūt par vegānu, neaizliedzu nevienam ēst gaļu. Ar savu darbu vēlos parādīt to, ka varam lietot kosmētikas produktus, kas nedara pāri ne videi, ne dzīvniekiem," saka zīmola Vegan Fox īpašniece Maija Rieksta-Riekstiņa.
Tas, ka jauniešiem laukos nav perspektīvas, ir mīts, uzsver bioloģiskās saimniecības īpašnieks
Kārlis Mieriņš. Viņš ar ģimeni saimnieko Viļakas novadā, kur deviņdesmitajos gados vecāki par privatizācijas sertifikātiem iegādājušies zemi un sākuši attīstīt piena lopkopību. Kārlis īpašumu savā ziņā pārņēmis 2015. gadā, un nu viņa gādībā ir 90 hektāru zemes, 81 liellopa ganāmpulks un lieli plāni nākotnei.
Mūsdienās daudzi sāk pievērsties dzīvesstilam, kas draudzīgāks cilvēkam un apkārtējai videi. Arvien lielāku popularitāti iemanto zero waste jeb bezatkritumu dzīvesveids, kas liek pārdomāt savu patēriņu un mudina iespēju robežās samazināt atkritumu daudzumu līdz minimumam. Arī Latvijā netrūkst cilvēku, kam tuva šī filozofija.
Pateicoties interneta straumēšanas iespējām un izmaiņām sabiedrības interesēs, elektroniskais sports (pazīstams arī kā eSports un kibersports) no "bērnu izklaides" nu ir kļuvis par industriju, kurā miljonāri un reklāmdevēji investē milzu summas. Pēdējā laikā aktīvi savu naudu digitālajā sportā sākuši ieguldīt arī tradicionālā sporta pārstāvji.
Lielākā kosmētikas ražotāja Latvijā MADARA Cosmetics akciju ienesīgums Nasdaq Riga alternatīvajā vērtspapīru tirgū First North gada laikā sasniedzis 24%, atzīmējot uzņēmuma gada jubileju kopš iesaistes biržā, informē uzņēmuma valdes loceklis Uldis Iltners.
Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspēju sekmēs produktivitātes paaugstināšana, augsta preču un pakalpojumu pievienotā vērtība, kā arī spēja veiksmīgi darboties eksporta tirgos, Ekonomikas ministrijas (EM) rīkotajā diskusijā Radi Latvijā! Konkurē pasaulē atzina EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, piebilstot, ka produktivitāti nevarēs sekmēt valsts, vienkārši grozot likumus. "To veic uzņēmēji, nevis ierēdņi," viņš norādīja.
Globālās konkurences apstākļos ikviens uzņēmums meklē veidus, kā izcelties starp citiem un panākt maksimālu sava pakalpojuma vai produkta noietu. To var sasniegt ar dažādiem līdzekļiem, taču visā pasaulē par tendenci kļuvusi dizaina domāšana. Tā māca ieviest uzņēmējdarbībā specifiskus domāšanas principus, ko praksē pārbaudījuši arī vairāki uzņēmumi Latvijā, palielinot eksporta jaudu. Savā pieredzē par dizaina domāšanu uzņēmumi un eksperti dalīsies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajā biznesa forumā Uzņēmums 2.0 - Dizaina domāšana, kas 21. un 22. novembrī norisināsies Ventspilī, teātra namā Jūras vārti.
Interneta tehnoloģijām un informācijas aprites tīkliem ir neaptverami milzīgs un joprojām neprognozējams attīstības potenciāls. Tas padara pasauli arvien pieejamāku un rada iespējas vadīt projektus teju no jebkuras vietas uz zemeslodes, galvenais nokomplektēt labu darbinieku komandu. "Vēlme arvien iemācīties ko jaunu, atvērtība idejām un pieredzei, entuziasms, jauneklīga domāšana, spēja iet līdzi laikam ir īpašības, ko darbiniekos vērtēju visaugstāk," uzsver Gustavs Upmanis, interneta platformu Kurp es? un Visas iespējas vadītājs.
Personīgo vajadzību vadīta, Mazo lāču putras saimniece Laura Prūse kardināli mainīja dzīvi un radīja produktu, kas gan vizuāli, gan pēc satura atšķiras no veikalu plauktos ierastās, nozares milžu ražotās bērnu pārtikas.
Raksturojot Latvijas tautsaimniecības situāciju, eksperti to sauc par labvēlīgu, lai korporatīvā sektora finanšu rādītāji uzlabotos. Tomēr šajā ziņā kopaina vairs nav tik viennozīmīgi vērtējama kā pērn.