Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps balvu par mūža ieguldījumu latviešu kino šogad saņems kinooperators Miks Zvirbulis (77), kas filmējis tādas pērles kā _Četri balti krekli, Mans draugs — nenopietns cilvēks un Tās dullās Paulīnes dēļ._
Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktors Imants Freibergs par bēgļu lietām var runāt ar pieredzes svaru. Tāpat kā viņa dzīvesbiedre Vaira Vīķe–Freiberga, arī viņš uz savas ādas ir izjutis, ko nozīmē būt kara bēglim. Savā bērnības pilsētā Jelgavā viņš paguva pabeigt 3.klasi, kad 1944.gada vasarā bija jādodas prom no pilsētas, ja negribēja palikt zem bumbām, un pēc tam arī no Latvijas, lai ģimene nenonāktu otrreizējā padomju okupācijā un čekas nagos.
Auto raidījumu vadītājs un teātra režisors Pauls Timrots iestudējis traģikomēdiju Svēta lieta, kas smīdinās Dailes teātra publiku pirmizrādē 21.oktobrī. Šoreiz pat Nāve uz skatuves nebūs zaudējusi savu sievišķību, pretējā gadījumā Paulam šis pasākums droši vien šķistu pārāk nopietns. Mākslai viņš ķeras klāt tikai tad, ja tā raisa azartu.
Krāšņā aktrise Zane Daudziņa ar jaunu komēdiju pievērš publikas uzmanību Latvijas sieviešu likstām, kas rodas vīra meklēšanas procesā. Izrāžu apvienības Pannas Teātris jauniestudējumu Bruņota un bīstama ar Zani galvenajā lomā veidojis režisors Juris Rijnieks. Aktrise atzīst: viņa izrādes ir foršas ar to, ka tajās vienmēr ir kāds pozitīvs vēstījums un komismā ietērpta dziļāka doma, kas skatītājus aizķer.
Krievijas vēsturnieks un literatūrzinātnieks Boriss Sokolovs, lai gan iemantojis Putina Krievijas oficiozo vēsturnieku nelabvēlību, sevi par opozicionāru neuzskata, teikdams, ka vienkārši raksta patiesību - piemēram, atklājot nepieklājīgi lielos Krievijas zaudējumus karā. Sokolovs bija ieradies Rīgā pēc Austrumeiropas politikas pētījumu institūta uzaicinājuma, lai koptu neatkarīgo Latvijas un Krievijas vēsturnieku attiecības, taču viņš cer, ka pienāks laiks, kad arī oficiālā Krievija uzlūkos Baltiju kā labu kaimiņu, nevis no impērijas atšķēlušos provinci.
20.septembrī gleznotāja Džemma Skulme svinēs 90 gadu jubileju, bet jaunākajos darbos viņa izbauda bērna brīvību. Džemma ir pazīstama gleznotāja no slavenas mākslinieku dzimtas, bet pagājušā gadsimta 70.gadu vidū un 80.gados viņa bija okupētās jeb padomju Latvijas mākslas pasaules konstitucionālais monarhs, cik nu vispār tajā režīmā varēja runāt par jelkādu konstitūciju, un nodrošināja saviem pavalstniekiem relatīvi lielāku brīvību nekā māksliniekiem citās impērijas malās.
Dailes teātra aktiera Daiņa Grūbes lomu sarakstā blakus citiem dīvaiņiem klāt nācis vēl viens — nelaimīgā un kroplīgā Radība jauniestudējumā Frankenšteins. Talantīgā režisore Laura Groza–Ķibere acīmredzami ir atzinusi Daini par savu aktieri, pašas veidotajos iestudējumos uzticot viņam sarežģītas lomas: Song Lilinga izrādē _M.
Paaudzei, kas savus tīņa gadus pavadījusi 80.gados ar Pērkona dziesmām, arī šodien, tās dzirdot, acīs sariešas asaras. Ne jau tāpēc, ka ar šīm dziesmām saistītos kādi skumji notikumi — visi iesaistītie mūziķi ir dzīvi, veseli un joprojām koncertē. Tās ir aizkustinājuma asaras par to, cik šīs dziesmas grupas līderim komponistam Jurim Kulakovam sanākušas izcilas un kā tās tiek izpildītas.
Esmu bagāts un laimīgs cilvēks, rādot krāsainu mapju pilnu grāmatplauktu savā darbistabā, saka Marina Kosteņecka, viens no Atmodas laika populārākajiem cilvēkiem. Mapēs ir tūkstošiem viņai adresētu vēstuļu, lielākoties pozitīvas, bet esot arī tādas, kurās viņu lamā gan latvieši, gan krievi. Tolaik Kosteņecka, Latvijas krieviete, kas brīvi runā latviski un aizstāv latviešu neatkarības atjaunošanas centienus, bija Latvijas Tautas frontes domes un valdes locekle, PSRS Tautas deputāte un varbūt pat skaudrāk nekā latvieši izjuta pret sevi vērsto Interfrontes naidu.
Lai gan Kārlis Kazāks vasarā labprātāk kopā ar ģimeni sēžas mašīnā un apceļo Latviju vai apseglo divriteni un dodas tuvāk dabai, šovasar viņam bieži iznāk dziedāt plašākas publikas priekšā. Viena no šādām uzstāšanās reizēm bija 8.augustā ziedojumu akcijas Top Latvijas Likteņdārzs! ietvaros.Fragments no intervijas:Ko un kāpēc dziedāsi koncertā Likteņdārzā? Pat nemāku pateikt, kāpēc, bet ar Likteņdārzu man jau sen ir labas attiecības.
Kādreizējā žurnāliste un Valsts prezidenta preses sekretāre Inta Lase jau vairākus gadus darbojas eksotiskās valstīs, kur kā Eiropas sūtīta novērotāja izvērtē vēlēšanu gaitu. Malāvija, Etiopija, Uganda, Nigērija, Sjerraleone, divreiz Pakistāna, divreiz Lībija, Afganistāna, Uzbekistāna: tāds ir to valstu saraksts, kurās Lase pēdējos gados strādājusi kā ilgtermiņa vēlēšanu novērotāja un mediju analītiķe.
Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis nekad nav vairījies paust pretrunīgi vērtētus viedokļus, un arī par aktuālo Grieķijas krīzi viņš runā tiešu valodu: pārējām Eiropas valstīm nav nekādas vajadzības glābt grieķus, kas paši vainīgi pie tagadējās situācijas, jo ļāvušies "populistu, boļševiku un anarhistu" sirēnām. Pēc viņa domām, arī Latvija nav imūna pret vieglas dzīves solītājiem, kas vienmēr ir gatavi dāsni izdāļāt citu cilvēku nopelnīto naudu.
