Grupas Līvi dibinātāja Jura Pavītola ļoti atklātajos stāstos var klausīties bezgala ilgi, brīžam matiem ceļoties stāvus, un ar tiem pietiktu ne vienai vien grāmatai vai filmai. Viņš ir cīnītājs pēc dabas, kuram, šķiet, pat ar vējdzirnavām izdotos tikt galā.
Režisors Alvis Hermanis par to, kāpēc viņa aktieri uzzinājuši vairāk nekā īstā VDK izpētes komisija, par izšķirošo etīdi izrādes Vēstures izpētes komisija tapšanā un par tiem, kurus nevar nospiest uz ceļiem.
LTV jaunais valdes vadītājs Einārs Giels šajā amatā vēlējies nokļūt jau vairākus gadus un šoreiz dažādas zīmes vēl pirms konkursa rezultātu paziņošanas ļāvušas būt pārliecinātam, ka amats ir rokā.
Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone par to, cik gadu un cik miljonu vēl prasīs ilgi cerētā Rīgas koncertzāle un vai ar to izdosies "apsteigt" Gaismas pili.
1949. gada deportācijām veltītās mākslas filmas Pelni sniegā producents Žilvins Naujoks par to, kāpēc viņš netaisa filmas, kuras neviens neskatās, kāpēc baltiešu trimdai vēsture rūp vairāk nekā dzimtenē palikušajiem, un par Austrumeiropas akcentu.
Ornitologs Ainārs Auniņš par gājputnu pavasara migrāciju, to, kā 1949. gada deportācija ietekmēja arī putnus, kāpēc senāk zāle bija zaļāka un kuri gājputni jāredz un jādzird, kamēr tie pie mums vēl ir.
Šis ir ļoti īpašs gadījums: Guntis Kuzma, kura rokās pagājušajā nedēļā gūla Lielās mūzikas balvas sudraba statuete par izcilu interpretāciju, šo augsto novērtējumu ir izpelnījies vienlaikus gan par savu klarnetista, gan diriģenta veikumu. Augstākais valsts apbalvojums mūzikā viņam piešķirts par Ādolfa Skultes 5. simfonijas grodo lasījumu kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā (pagājušā gada 20. janvārī), kā arī par solopartiju somu mūsdienu komponista Sebastiana Fagerlunda Klarnetes koncertā kopā ar Sinfonietta Rīga un diriģentu Normundu Šnē Latgales vēstniecībā Gors.
Cimdara labā roka Kristīne Bērziņa par kandidēšanu uz Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatu, demokrātijas vecmodīgumu un to, kāpēc e-vēlēšanas nepalielina balsojušo procentu.
Pētnieks Deniss Hanovs bažījas, ka, atražojot stereotipus un nepārvarot vēsturiskās traumas, mēs turpinām Latvijas iedzīvotāju nesaprašanās ciklu un ignorējam svarīgākos jautājumus.
"Herberts Cukurs ir spilgts piemērs tam, cik sarežģīta ir Otrā pasaules kara vēsture Latvijā. Tāds viņš arī paliks," intervijā Egīlam Zirnim pauž vēsturnieks Uldis Neiburgs.
Grāmatas Valstsgriba autors Egils Levits par centrālo jēdzienu valsts kontekstā, Latvijas izaicinājumiem XXI gadsimtā, diviem provinciālismiem un plūdlīniju cilvēka risku.
