Zemestrīces un sieviešu loma mūsdienu sabiedrībā. Divi temati, kas vispār nemaz nav saistīti un tomēr kaut kā iederīgi viens otram blakus sagulst kopā.
Kad jūs pēdējo reizi bijāt teātrī? Man nupat nedēļas laikā iznāca pabūt vairākos jeb, precīzāk, – noskatīties četras izrādes pēc kārtas teju ik vakaru.
Valoda ir nebeidzams prieka avots. Sakiet, ko gribat, bet daudzās vārdu spēles, lietojuma nianses, konteksts, neveiklības, sacītā izteiksme un zemteksti – nu, tīrākā izklaide un sajūsmas mirkļi!
Attīstīt ātrumu līdz 200 kilometriem stundā, noraut rokas bremzi un joprojām kontrolēt, ko dari... Tas, protams, skan bīstami, bet – arī aizraujoši. Turklāt ne mazāk iedvesmojošs ir viss drifta braucēja Kristapa Bluša stāsts, kā no entuziastiskas aizraušanās un auto ķīlēšanas mazā garāžā viņš nonācis līdz pirmajām vietām pasaulē šajā sporta veidā un arī biznesam, ko pazīst un novērtē tālu aiz Latvijas robežām.
Vairākas dienas neatslābstoši sekojot līdzi notikumiem
Jēkabpilī, kur vārda tiešā nozīmē daba demonstrēja
savu absolūto pārākumu, šķiet, visiem ir skaidrs, ka
par klimata problēmām nudien jādomā un jau laikus
jāgatavojas arī lielākām iespējamām kataklizmām.
Pēc pirmās nedēļas jaunajā gadā, iespējams, kādam jau vēlme pēc veselīgāka dzīvesveida apsīkusi, apņemšanās būt jaukākam cilvēkam izplēnējusi un vispār viss atkal grūti un vecajās sliedēs. Tomēr gribas to jauno lappusi sākt ar ko iedvesmojošu.
Jūtu sev uz rokas mazu gabaliņu Azovstaļ
metāla, ko draugs no Kijivas atvedis kā dāvanu, skatos uz šī
gada Ziemassvētku egles galā esošo saulespuķi un ukraiņu
kareivi ekrānā, kas dejo, lai sasildītos, un domāju par 2022.
gadu.
Ziemassvētki pienākuši. Ar jaunu valdību Latvijā, ar atkusni ielās, ar korupcijas skandālu Eiropā, ar dāvināšanas un laba darīšanas prieku tam visam pa vidu. Ar kara desmit mēnešiem Ukrainā. Un ar kādām sajūtām? Jo Ziemassvētku laiku taču pieņemts uzskatīt par miera un klusuma pilnu, par gada svētsvinīgāko nakti...
Esam tikuši pie jaunas valdības. Beidzot. Šķiet, tik
garu, piņķerīgu un, jā, no malas raugoties, gribas
teikt – arī nedaudz nesakarīgu valdības veidošanas procesu, nebija gaidījis neviens.
Tas nav pētījumos balstīts apgalvojums, tomēr
šķiet, ka bieži vien dažādi skandāli žurnālistikā, kas pašiem
mediju pārstāvjiem liekas bezgalskaļi un vismaz valsts mērogā
svarīgi, nebūt tādi nav – galu galā tie izrādās nozares iekšienē
risināmi jautājumi.
Vārda un, plašāk raugoties, valodas spēks nekad nav ticis apšaubīts, un visos laikos to lieliski apzinājušies ne tikai romantiski dzejnieki, bet arī totalitāras varas nesēji. Ne velti tieši vārda brīvība ir tā, par kuru nemitīgi tiek lauzti šķēpi un notiek diskusijas vēl mūsdienās. Nereti tieši izteikumu dēļ atceras politiķus, valoda var saliedēt vai, tieši otrādi, – šķelt.