Krīze ne jau tikai latviešus piespiedusi savilkt jostu un, atkārtojot Sprīdīša noieto ceļu, doties pasaulē laimi meklēt. Smaga ekonomiskā situācija pēdējos gados piemeklējusi arī Pireneju pussalu, tāpēc aizvien vairāk spāņu un portugāļu lūkojas uz pārtikušajiem Eiropas ziemeļiem, kur cer izrauties no bezdarba jūga un nopelnīt vairāk nekā dzimtenē. Tomēr ne vienmēr sapņi pārtop realitātē, un daudzi no viņiem svešatnē saskaras ar vēl nepieredzētām grūtībām.
Portugāle cer pabeigt privatizācijas programmu līdz 2012.gada beigām un iegūt no tās septiņus miljardus eiro (aptuveni piecus miljardus latu), pirmdien intervijā franču laikrakstam "Le Figaro" norāda Portugāles premjerministrs Pedro Pasušs Koelju.
Daudzām Rietumeiropas valstīm Dienvidamerikā, Āfrikā un Āzijā savulaik piederēja plašas aizjūras teritorijas, kuras neatkarību no kolonizatoriem ieguva XIX gadsimta beigās un XX gadsimtā. Tomēr pēc «nabassaites» pārciršanas bijušajām kolonijām saglabājās ciešas kultūras un ekonomiskās saites ar agrākajiem pakļāvējiem, tādēļ tūkstošiem jaundibināto valstu iedzīvotāji devās labākas dzīves meklējumos uz agrākajiem «centriem».
Amerikāņu miljardieris finansists Džordžs Soross paudis viedokli, ka Grieķijai un Portugālei to lielo parādu dēļ būtu jāizstājas no Eiropas Savienības (ES) un eiro zonas."Grieķijas problēma ir tikusi tik nepareizi risināta, ka vislabākais veids, kā virzīties uz priekšu, varētu būt organizēta [Grieķijas] izstāšanās" no ES un eiro zonas, sacījis Soross intervijā, kuru svētdien publicēja Vācijas nedēļas žurnāls "Spiegel".
Portugāļus saniknojis starptautiskās kredītreitingu kompānijas
Moody's lēmums samazināt valsts kredītreitingu par četrām
pakāpēm no Baa1 uz Ba2. Valsts valdība uzstāj, ka aģentūra nav
ņēmusi vērā Portugālē pagājušajā nedēļā apstiprinātos stingros
taupības pasākumus, kam jāattur no Moody's piesauktās
jaunas palīdzības paketes nepieciešamības.
Pirmo reizi augstākā līmeņa Eiropas Savienības (ES) amatpersonas runājušas par nepieciešamību pārskatīt parādu nastas nospiestajai Grieķijai izsniegtā starptautiskā aizdevuma noteikumus, tādējādi vairojot bažas par eirozonas finanšu krīzes padziļināšanos.
Portugāle trešdienas vakarā paziņoja, ka ir nolēmusi lūgt finansiālu palīdzību no Eiropas Savienības (ES), lai izvairītos no maksātnespējas.Portugāle pēc Grieķijas un Īrijas ir trešā eiro zonas valsts, kas savas ekonomikas glābšanai no bankrota lūgusi ārēju finansiālu palīdzību.Analītiķi ir prognozējuši, ka Portugāle varētu lūgt palīdzības paketi 70 miljardu eiro (49 miljardu latu) apmērā.
Portugāles finansiālās nedienas sāk raksturot lavīnas efekts: starptautisko reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi valsts kredītreitingu no A3 uz Baa1, vairojot bažas par Portugāles spēju pašas spēkiem izķepuroties no parādu krīzes draudiem. Turklāt Portugāles ietekmīgākās bankas draudējušas nepirkt valsts parādzīmes, ja tā jau drīzumā nemeklēs starptautisko aizdevumu.
Portugālei pavisam drīz draud iešana pa to pašu taciņu, ko pēdējā gada laikā jau ir veikušas Grieķija un Īrija, lai klauvētu pie Eiropas Komisijas (EK) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) durvīm un lūgtu palīdzību finanšu stabilitātes nodrošināšanai.