Šogad tendences darba tirgū kļūs pozitīvākas un bezdarbnieku rindas saruks nedaudz straujāk, prognozē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Vēlmi šogad mainīt darbu un pieņemt jaunus izaicinājumus karjerā pauž apmēram puse no respondentiem darba portāla Cvmarket.lv decembra beigās veiktajā aptaujā. 12% aptaujāto norāda, ka vēlas darba apstākļu uzlabošanos kopumā, 10% cer uz iespēju profesionāli pilnveidoties, apmeklējot kursus. 7% šogad sagaida paaugstinājumu pašreizējā darbavietā, un tieši tikpat daudzi vēlas algas pielikumu. Vēl 7% aptaujā pauduši nodomu pārcelties uz citu pilsētu vai valsti, 3% plāno beidzot izmantot atvaļinājumu.
Pērnā gada nogalē Diena sāka rakstu sēriju, tuvāk aplūkojot tūkstošgades paaudzi, kuru mēdz raksturot kā dzimušu iespēju laikmetā. Pirmajā rakstā uzmanība tika vērsta uz tādu personu grupu, kas nav nodarbinātas un neiegūst izglītību. Galvenais iemesls, kāpēc jaunietis var nonākt šādā situācijā, ir priekšlaicīga mācību pamešana – 38% jauniešu 25–29 gadu vecumā, kuri nav ieguvuši vidējo izglītību, nevar atrast darbu. Jaunieši šādu izvēli izdara dažādu iemeslu dēļ, tomēr Latvijā ir kāda sabiedrības grupa, kas jau no pirmā mācību gada izteikti bieži saskaras ar šķēršļiem, mēģinot iegūt tādu izglītību kā visi pārējie, – cilvēki ar invaliditāti. Tas savukārt rada šķēršļus būt konkurētspējīgiem darba tirgū un sevi pienācīgi nodrošināt.
Latvijā darba devēji saskaras ar ievērojamām grūtībām darbaspēka pieejamībā: 70 procentiem no viņiem pastāvīgi, bieži vai diezgan bieži trūkst kvalificēta darbaspēka, 85 procenti saskaras ar grūtībām atrast tādus darbiniekus, kurus uzņēmums vērtētu kā “labus”. Meklējot darbiniekus, 47% uzņēmumu dod priekšroku speciālistiem ar profesionālo kvalifikāciju (gan vidējo, gan augstāko izglītību), secināms pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) veiktās aptaujas.
Ziņās par darba tirgu parasti lielāko uzmanību piesaista bezdarba līmenis. Taču var apgalvot, ka vēl svarīgāks rādītājs ir strādājošo skaits. Pat augošā ekonomikā ar augošu nodarbinātību arī bezdarba līmenis var kāpt, ja vairāk kļūst ekonomiski aktīvo cilvēku. Tas notiek, piemēram, ja viņiem uzplaiksnī agrāk izplēnējušas cerības atrast darbu, vai arī šāda doma iepriekš pat nav nākusi prātā.
Pašreizējā pabalstu sistēma pašvaldībās bezdarbniekus nerosina pieteikties sezonas lauku darbiem. Viņi tikai imitējot darba meklēšanu, tādēļ pabalstu piešķiršanas kārtība steigšus būtu jāmaina, pēc akcijas _Esi nodarbināts laukos _noslēguma aģentūrai LETA atzina biedrības Lauksaimnieku apvienība izpilddirektors Dins Cielavs.
Lai arī pagājušajā gadā valsts ekonomiskajā izaugsmē saglabāts kaut neliels progress, par spīti ne sevišķi pievilcīgajiem ārējiem apstākļiem un atsevišķiem sarežģījumiem valsts iekšienē, to pašu īsti nevar teikt attiecībā uz bezdarba līmeņa samazināšanu. Ja balstāmies uz oficiālo Nodarbinātības valsts aģentūras statistiku, varam secināt, ka jau kādu laiku bezdarba līmenis Latvijā vairs nerūk.
2015.gada pirmajā ceturksnī valsts tiešās pārvaldes iestādēs bija nodarbināti 57 800 cilvēki, un šis skaits nav mainījies kopš 2013.gada, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
No 1996.gada līdz 2014.gadam ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits Latvijā sarucis par 16,8%, bet ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits samazinājies par 23,3%, aģentūru LETA informēja Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pārstāve Kristīne Romanovska.
Latvijas zivsaimniecība ir kļuvusi daudz atklātāka pasaules tirdzniecībai, secina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development/OECD) ikgada analītiskais pārskats par zivsaimniecības un akvakultūras nozari, kurā Latvija iekļauta pirmo reizi.