Es sliektos piekrist, ka pēc krīzes liela emigrācija darba meklējumos nav gaidāma, – intervijā Rūtai Kesnerei uzsver Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.
Latvijā pērn nodarbinātības līmenis 20-64 gadus veco valsts iedzīvotāju vidū bija 77,4%, kas ir augstāks rādītājs nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, un Latvija bijusi viena no 17 bloka dalībvalstīm, kas jau pērn sasniegušas vai pārsniegušas 2020.gada nodarbinātības mērķi, liecina otrdien publiskotie ES statistikas departamenta Eurostat dati.
Aprīlī bezdarbnieku skaits Latvijā ir pieaudzis par 7942, kā rezultātā 69 469 iedzīvotājiem patlaban piešķirts bezdarbnieka statuss, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotie dati.
Pērn Latvijā bija nodarbināti 910 000 jeb 65 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Nacionālajā attīstības plānā no 2021.gada līdz 2027.gadam (NAP2027) plānots mazināt ilgstošo bezdarbu un veicināt nodarbinātību, teikts NAP2027 pirmajā redakcijā.
Latvijas darba tirgus mūsu valsts tautsaimniecības attīstību nostāda aizvien jaunu izaicinājumu priekšā. Demogrāfiskās tendences, kas iepriekš bija vērstas uz negatīvu iedzīvotāju dabisko pieaugumu, kā arī uz iedzīvotāju aizbraukšanu labākas dzīves meklējumos komplektā ar ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, šobrīd darba tirgū palielina neaizpildīto vakanču skaitu.
Pagājušajā mēnesī Rīgā durvis vēra kafejnīca, kurā daļa no strādājošā personāla ir cilvēki ar īpašām vajadzībām. Citviet Eiropā šāda prakse – integrēt personas ar īpašām vajadzībām darba tirgū – tiek piekopta jau gadiem. Latvijas kontekstā šāda veida uzņēmumi ir jaunums, taču RB Cafe nav pirmais uzņēmums Latvijā, kurš dod iespēju cilvēkiem ar invaliditāti ne tikai strādāt, bet arī gūt darba pieredzi un iemaņas. Pirms gada Siguldas novadā biedrība Cerību spārni izveidoja sociālo uzņēmumu Visi var!. Tā mērķis ir dot iespēju cilvēkiem ar invaliditāti apgūt jaunas iemaņas un prasmes darbnīcās, kuras izmantot, lai nopelnītu, pārdodot savus izstrādājumus biedrības veikalā.
Jaunu darbavietu radīšana ASV jūnijā atkal ir atdzīvojusies, darba devējiem transportā, celtniecībā un citās nozarēs pieņemot jaunus darbiniekus un tādējādi kliedējot bažas par izaugsmes tempa mazināšanos, liecina piektdien publiskotais valdības ziņojums.
Latvijā šogad maijā bezdarba līmenis bija 6,4%, un tas bija tikai nedaudz - par 0,1 procentpunktu - augstāks nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati, kas apkopoti par 24 bloka dalībvalstīm.
Gada sākumā ekonomikas izaugsmes temps piebremzējās, šī notikuma atspulgi redzami arī darba tirgus skaitļos. Šodien publiskotie darbaspēka apsekojuma dati ir visumā iepriecinoša lasāmviela, taču nodarbinātības kāpumā esam atpalikuši no kaimiņvalstīm. Bezdarba līmenis turpināja samazināties iespaidīgā tempā, gada sākumā tas bija par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada jeb 6,9%. Salīdzinot ar gada beigām, līmenis saglabājās nemainīgs, kas ir panākums, jo sezonālie faktori ziemā ir nelabvēlīgi. Taču strādājošo skaita izmaiņas šobrīd ir vissvarīgākais darba tirgus attīstības indikators.
Ar katru gadu pieaugot darbaspēka deficītam, Latvijas darba devēji meklē aizvien jaunus risinājumus, kas uzņēmumu vai iestādi padarītu pievilcīgāku potenciālo darbinieku acīs: piedāvā dažādus papildu labumus, investē darbinieku apmācībās, popularizē savu darba devēja tēlu. Neraugoties uz visiem centieniem, gandrīz 27% darba devēju šogad plāno izskatīt iespēju piesaistīt darbiniekus no citām valstīm, liecina CV-Online Latvia pērnā gada nogalē veiktā Latvijas darba devēju aptauja.
Latvijā pagājušajā gadā bija nodarbināts 909,4 tūkstoši jeb 64,5% iedzīvotāju, kas ir par 1,6 procentpunktiem vairāk nekā 2017.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.