No Latvijas tiks aizliegts eksportēt zāles, kuras vietējā tirgū nepieciešamas ārkārtējā situācijā, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) rīkojums.
Lietuvas Veselības ministrija nolēmusi uz jaunā koronavīrusa dēļ noteiktās karantīnas laiku ierobežot bezrecepšu medikamentu un dezinfekcijas līdzekļu pārdošanu aptiekās, nosakot, ka katram cilvēkam vienā iepirkšanās reizē var tikt pārdots tikai viens iepakojums zāļu. Aptiekāri uzskata, ka cilvēki, īpaši seniori, šā lēmuma dēl būs spiesti biežāk apmeklēt aptiekas.
Lai pārraudzītu zāļu krājumus valstī, laikus konstatētu zāļu nepieejamības riskus, kā arī novērstu zāļu mākslīgas nepieejamības situācijas, turpmāk lieltirgotavām zāļu aprites uzskaiti būs jāveic tikai elektroniskā formātā, liecina otrdienas valdības pieņemtie grozījumi noteikumos.
Pacienti, ārsti un farmaceiti ar zināmu neskaidrību gaida 1. aprīli, kad spēkā stāsies jauna kompensējamo medikamentu izrakstīšanas un izsniegšanas kārtība. Tā paredz, ka receptē tiek rakstīts nevis konkrētās zāles nosaukums, bet gan aktīvā viela, un, vadoties pēc tās, aptiekā tiks izsniegts attiecīgās zāļu grupas lētākais jeb tā sauktais references medikaments. Pacienti iegādāties citu, dārgāku medikamentu varēs tikai tad, ja lētākais nebūs pieejams zāļu lieltirgotavās.
Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi medikamentiem, atsevišķiem pārtikas produktiem, restorāniem un laikrakstiem, paredz aģentūras LETA rīcībā esošais ministriju izstrādātais piedāvājums nodokļu politikas pamatnostādņu izmaiņām no 2021.gada līdz 2025.gadam.
Pērn no apgrozības Eiropas Savienībā (ES) atsauktas 160 zāles, liecina Veselības inspekcijas (VI) dati. Vairumā gadījumu par konkrēta medikamenta neatbilstību pieņemtajiem standartiem ziņojusi Vācija - 32 gadījumos, ASV - 24 gadījumos, un Kanāda, kas kopumā ziņojusi par 28 zāļu kvalitātes defektiem vai viltojumiem.
Veselības ministrija (VM) aicina farmācijas nozares pārstāvjus līdz 17.janvārim iesniegt priekšlikumus zāļu piecenojuma modeļa reformai, pavēstīja Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Veselības ministrijas (VM) mērķis ir ieviest sistēmu, kas būtu pārskatāma un ļautu jebkuram pārliecināties, ka zāļu sadale ir godīga, un neveidotos situācijas, kad kādas zāles ir pieejamas tikai lieltirgotavām piederošās aptiekās, savukārt citām aptiekām vai nu nav iespējas iegādāties pietiekamā daudzumā, vai arī vispār nav pieejami konkrēti medikamenti. Ņemot vērā visas konstatētās problēmas, VM ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtību, kas paredz ieviest elektronisku lieltirgotavu krājumu uzskaites sistēmu un noteikt pienākumu lieltirgotavām zāļu aprites uzskaiti veikt tikai elektroniskā formātā.
Veselības ministrija (VM) ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība, kas paredz ieviest elektronisku lieltirgotavu krājumu uzskaites sistēmu un noteikt par pienākumu lieltirgotavām zāļu aprites uzskaiti veikt tikai elektroniskā formātā. Tādā veidā VM plāno padarīt zāļu aprites tirgu caurskatāmāku. Izstrādātais noteikumu projekts ir iesniegts izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi paredz, ka arī aptiekas savus pieprasījumus lieltirgotavām varēs iesniegt tikai elektroniskā formātā, informāciju sniedzot ZVA.
Lai pārraudzītu zāļu krājumus valstī, laikus konstatētu zāļu nepieejamības riskus, kā arī novērstu zāļu mākslīgas nepieejamības situācijas, Veselības ministrija (VM) rosina ieviest elektronisku lieltirgotavu krājumu uzskaites sistēmu un noteikt pienākumu lieltirgotavām zāļu aprites uzskaiti veikt tikai elektroniskā formātā, portālu Diena informē VM.
Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) veidotā darba grupa nacionālās farmācijas politikas ekonomisko aspektu izpētei ir sagatavojusi ziņojumu, kurā apkopota informācija par veikto tirgus izpēti, gūtajiem secinājumiem, kā arī piedāvātajiem rīcības virzieniem. Ziņojums ir publiski pieejams Ekonomikas ministrijas (EM) mājaslapā.
Sabiedrībā valda uzskats, ka medikamentu cenas pieaugums ir saistīts ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, taču Konkurences padomes apkopotie dati liecina par pretējo. Baltijas valstīs gan kompensējamo, gan nekompensējamo medikamentu cenas nesamērīgais pieaugums ir atkarīgs no lieltirgotavu un aptieku piemērotajiem uzcenojumiem, secinājusi Konkurences padome (KP), salīdzinot Latvijas, Igaunijas un Lietuvas medikamentu tirgu.
