Bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kukuļņemšanas lietā apsūdzētais uzņēmējs Māris Martinsons pilnībā noliedz savu vainu un lūdz tiesu viņu attaisnot.
Uzņēmējs Māris Martinsons vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) saistībā ar viņa apcietināšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) šogad maijā izbeigtajā SIA Rīgas satiksme transportlīdzekļu iepirkuma lietā, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.
Prokurori šonedēļ Rīgas rajona tiesā Jūrmalā prasījuši kukuļošanas lietā apsūdzētajam bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un būvuzņēmējam Mārim Martinsonam piespriest reālus cietumsodus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki, kuri 2013.gadā likumīgi noklausījās uzņēmēja Māra Martinsona sarunas atpūtas kompleksā Taureņi, nebija saņēmuši atsevišķu Augstākās tiesas atļauju Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča sarunu ierakstīšanai, un, apelējot pie šī apstākļa, tagad tiesā tiek mēģināts apstrīdēt atsevišķu sarunu fragmentu izmantošanu kā pierādījumus, vēsta LTV raidījums De facto.
Bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs jau 2013.gada pavasarī Taureņu pirtī stāstījis, ka ABLV Bank ir starp tām bankām, kuras grasoties taisīt ciet ASV. Šāda Rimšēviča saruna ar vairākos kriminālprocesos iesaistīto uzņēmēju Māri Martinsonu ir lasāma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumā izbeigt pret Rimšēviču kriminālprocesu, kas tika sākts pēc ABLV līdzīpašnieka Ernesta Berņa iesnieguma. Kā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De Facto, KNAB lēmumā pausts, ka Berņa sniegtajām liecībām par Rimšēviča prasītajiem 80 tūkstošiem eiro lobistiem neticēt neesot pamata, tomēr pierādīt to, ka prasītā summa bijis kukulis, birojs arī nevarēja.
AS Latvenergo padome nolēmusi sākt pārbaudi, vai uzņēmumam pēdējos gados ir bijusi labvēlīga attieksme pret uzņēmēju Māri Martinsonu, kā arī ar viņu saistītiem uzņēmumiem un personām, aģentūrai LETA pavēstīja Latvenergo padomes priekšsēdētājs Ivars Golsts. Vienlaikus, neitralitātes nodrošināšanai, Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs līdz 30.oktobrim dosies ikgadējā atvaļinājumā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir vērtējis tā dēvētajās Taureņu pirts sarunās izskanējušo, ka saistībā ar Latvenergo valdes konkursu "Danai vajag uzsviest drosmei" un pratinājis arī bijušo ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), bet kriminālprocess izbeigts, negūstot pierādījumus, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.
Patlaban norisinās sagatavošanās process režisora Māra Martinsona vēsturiskās spēlfilmas Zeme, kas dzied filmēšanai. Lai arī tās uzņemšana sāksies nākamgad, 21. septembrī radošā komanda un aktieri pirmo reizi pilnā sastāvā sanāca kopā, lai pielaikotu kostīmus, grimu un kopā ar scenārija autoriem Daini Īvānu un Māri Martinsonu izrunātu filmas vēsturiskos aspektus.
Nākamajā gadā režisors Māris Martinsons sāks uzņemt filmu Zeme, kas dzied. Šo vēsturisko stāstu par Dziesmu svētku tradīcijas dzimšanu režisors uzskata par savu mūža darbu.
Rīgas rajona tiesa Jūrmalā šodien apturēja tiesvedību krimināllietā, kurā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons ir apsūdzēti korupcijā, lai vērstos Eiropas Savienības tiesā (EST) ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti, aģentūrai LETA apstiprināja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un vairākos kriminālprocesos iesaistītais uzņēmējs Māris Martinsons tā dēvētajā Taureņu pirtī atpūtās un pārrunāja sadzīviskus jautājumus, bet tas, ka sarunās ir piedalījies arī toreizējais Trasta komercbankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Ziemelis, esot vien sagadīšanās. To Latvijas Televīzijas raidījumam de facto apgalvoja Martinsons, kurš šonedēļ līdzās Rimšēvičam sēdās uz apsūdzēto sola skandalozajā lietā par iespējamu kukuļu pieprasīšanu, saņemšanu un naudas atmazgāšanu, kā arī šo darbību atbalstīšanu.
Saeimas Juridiskās komisijas deputāti trešdien atbalstīja Rīgas rajona tiesas tiesnese Ineses Bitenieces pieteikumu, ar kuru viņa lūdza atbrīvošanu no amata.