Mieru un dziedināšanu vislabāk šobrīd var izjust Latvijas muzejos un galerijās. Mūsu vizuālajā mākslā jau desmitgadēm ir izkopta apolitiskā tradīcija, un man šķiet – jo vairāk māju sprāgst mūsu ekrānos, jo dziļāka, klusāka un neitrālāka mūsu māksla top
Pirms kāda laika pie manis ciemos atnāca kaimiņš, lai parunātu par sadzīviskām lietām. Sarunas nobeigumā, mazliet ieklausījies no dzīvokļa nākošajās skaņās, viņš bažīgi apvaicājās: "Klau, tev kaut kas ar radiatoriem nav kārtībā? Tur tāda kā svilpšana nāk no atgaisotājiem…"
Jo tīrāka ir pilsēta, jo mazāk drazu, smaku, saņurcītu papīru un nepareizi ģērbtu cilvēku, jo lielāka ir varbūtība, ka kultūras dzīve šai vietai met līkumu
Ideja smaržot kā futbolistam pēc treniņa mani nekad nav saistījusi, un es nespēju iztēloties apstākļus, kuros man atvērtos maks, kad redzu čiksu ar sātaniski pavedinošu skatienu un pavērtām lūpām