Meļņiks: Radikalizējot vārda brīvību
Dzīvojam brīvā pasaulē, varam darīt, ko gribam, ciktāl tas neierobežo citu cilvēku līdzīgas tiesības? Varam brīvi kāpt uz grābekļa, labi zinot, ka saņemsim ar tā kātu pa pieri, izsmiet citus, jo arī tiem taču ir tādas pašas tiesības attiecībā pret mums? Ja kāds no tā jūtas aizskarts, tā ir viņa problēma, bet, ja tā jūtamāk dod pretī, tad gan viņš ir vērtējams kā bezkauņa, kas no šīs zemes virsas noslaukāms bez liekas vārda runas? Jo mutisks aizskārums taču ir nekas un vispār esam taču gudrāki, pārāki, civilizētāki (ko apliecina arī jau pieminētā jebkā teikšanas brīvība)?