Latvijas preču eksporta vērtība septembrī sasniegusi 1,275 miljardus eiro, kas ir līdz šim lielākais eksporta apmērs viena mēneša laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Covid-19 izraisītā avionozares un tūrisma sašaurināšanās atstāj negatīvu ietekmi uz Latvijas pakalpojumu eksportu, kas nozīmē mazākas no ārvalstīm ieplūstošas naudas summas mūsu valsts ekonomikā. Tas liek uzdot jautājumus, kā ir mainījies un vai nākotnē varētu manīties Latvijas tekošā konta stāvoklis.
Koronavīrusa straujā izplatība, kas radījusi ievērojamus zaudējumus pasaules ekonomikai, atstāj iespaidu arī uz Latvijas eksportu. Tiesa gan, skaitļi šķiet mazāk bēdīgi, nekā varētu būt pie līdzšinējās globālo notikumu attīstības. Attiecībā uz preču eksporta statistiku varam atrast gan labas, gan sliktas ziņas. Viena no sliktajām ziņām ir tā, ka, skatoties uz dinamiku gada griezumā, augustā rādītājs ir bijis sliktāks nekā jūlijā, savukārt viena no labajām ziņām ir tā, ka kopš krīzes sākuma pavasarī atsevišķas mašīnbūves nozares ir atgriezušās pie eksporta pieauguma, ja vērtē esošo situāciju pret atbilstošu mēnesi iepriekšējā gadā.
Valsts subsidēs algas Covid-19 krīzē cietušo eksportējošo pārtikas ražošanas uzņēmumu strādājošajiem, paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem preču un pakalpojumu eksportētājiem krīzes seku pārvarēšanai.
Laikā, kad Covid-19 izplatība radījusi ievērojamu postu ne vienā vien pasaules valstī un globālais ekonomikas kritums šā gada otrajā ceturksnī sasniedzis 6%, bet daudzās Rietumeiropas valstīs ekonomiskais kritums tuvojies 20% vai pat ir pārsniedzis 20% atzīmi, Latvijā ir uzņēmumi, kuri var lepoties ar veiksmīgiem saimnieciskās darbības rādītājiem un prasmi nostiprināties eksporta tirgos.
Pagaidām lielākā daļa Latvijas uzņēmumu situācijai eksporta tirgos ir spējuši adaptēties. Tomēr lielāka skaidrība būs vēlāk rudenī, kad būs redzams, kāds kritums ir metālapstrādes nozares uzņēmumu eksporta apjomos, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.
Aizvien vairāk šķiet, ka "padsmit" procentu liels eksporta kritums, ko salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn Latvija piedzīvoja pavasarī, ir palicis pagātnē. Jūnijā eksporta vērtība salīdzinājumā ar pagājušā gada sesto mēnesi ir kritusies par 1,4% līdz 978,6 miljoniem eiro. Savukārt 2020. gada pirmajā pusgadā eksporta vērtība sasniedza 6,05 miljardus eiro, gada laikā samazinoties par 230,4 miljoniem eiro jeb 3,7%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Ekonomikas ''nolikšana'' uz pauzes dažādu pārvietošanās ierobežojumu dēļ saistībā ar koronavīrusa izplatību nav metusi līkumu arī Latvijas ārējai tirdzniecībai, strauji rūkot gan valstī ievesto, gan no tās izvesto preču vērtībai. Vairāk gan tas skāris importu, kurš šāgada maijā ir bijis par 29,6% mazāks nekā gadu iepriekš, savukārt eksports, par laimi, krities ievērojami mazāk, gada laikā sarūkot par 16,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Latvijā šogad janvārī-maijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības (ES) valstīm bijis viens no mazākajiem eksporta kritumiem, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.
Valsts sniegtais atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem patlaban nekādā veidā nepalīdz mazajiem eksportētājiem, trešdien diskusiju cikla sarunā Bez eksporta nav ekonomika sacīja alus darītavas Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis.
Lībijas valsts naftas kompānija National Oil Corporation (NOC) piektdien paziņoja, ka atsāk naftas ieguvi un eksportu pēc gandrīz pusgadu ilga pārtraukuma valsti notiekošā bruņotā konflikta dēļ.
Eiropas Komisija (EK) ir apstiprinājusi Latvijas garantiju programmu koronavīrusa uzliesmojuma skartiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar eksportu. Paredzams, ka programma nodrošinās garantijas līdz pat 160 miljonu eiro apmērā, portālu Diena.lv informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.
