Latvijas uzņēmumiem, kuru produkcija orientēta uz ārvalstu patērētājiem, izdodas uzrādīt aizvien labākus pārdošanas datus, un tie atspoguļojas arī kopējā eksporta statistikā. Dati par ārējo tirdzniecību liecina, ka no mūsu valsts izvesto preču apjomu rekordu birums turpināsies.
Pēc krituma martā preču eksports aprīlī atguvās ar uzviju. Preču eksporta vērtība uzrādīja jaudīgu 15,3% pieaugumu, salīdzinot ar gadu iepriekš. Galvenie eksporta izaugsmes virzītāji bija koks un tā izstrādājumi, graudaugu produkti, kā arī mehānismi un mehāniskās ierīces. Tomēr līdzīgi kā martā arī aprīlī lielu lomu spēlēja bāzes efekts. Pērn aprīlī eksports nedaudz savārga, radot labāku atspērienu izaugsmei šī gada aprīlī. Līdz ar to 15,3% pieaugums nav tik iespaidīgs, kā sākotnēji šķiet.
"Maizes un konditorejas nozare, un pārtikas nozare vispār nav tā pelnošākā, bet mēs esam atraduši nišu, kura var kļūt pelnošāka. Orientējamies uz eksporta tirgu, un mūsu lielākais izaicinājums ir Amerikas tirgus. Liels izaicinājums, lielas iespējas," sarunā ar Dienu teic Saldus uzņēmuma Cannelle Bakery valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis un valdes loceklis Bruno Ansons. Viņu vadītais uzņēmums šogad martā saņēma Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) goda rakstu par veiksmīgu eksporta attīstīšanu kategorijā Latvji, brauciet jūriņā!.
Polija tradicionāli bijusi viena no svarīgākajām Latvijas eksporta partnerēm, taču pēdējos gados tās nozīme Latvijas eksporta struktūrā gājusi mazumā. Tiesa, tas nav saistīts ar to, ka Polija būtu piedzīvojusi negatīvus pavērsienus tautsaimniecībā, bet gan ar atsevišķiem Latvijas iekšējiem faktoriem, kā arī to, ka mūsu valsts eksportētāji aktīvāk pievērsušies citu valstu tirgus apguvei, kur izaugsmes iespējas šķitušas daudz dinamiskākas nekā Polijas tirgū. Tomēr līdz ar pašreizējo ekonomisko augšupeju Polijā šīs valsts pievilcība varētu pieaugt, sevišķi tajos mūsu valsts tautsaimniecības segmentos, kas vērsti uz lielākas pievienotās vērtības radīšanu.
Latvijas preču eksporta pieaugums šī gada pirmajos divos mēnešos liecina par noturīgu ekonomikas izaugsmes tempu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada februārī Latvijas preču eksports faktiskajās cenās audzis par 11,6% salīdzinājumā ar pērnā gada februāri un kopā ar janvāri, kad eksports auga par 18,1%, šis Latvijas eksportētājiem ir labākais gada sākums kopš 2012. gada. Vienlaikus eksporta pieaugums februārī pārsniedza importa kāpumu un tādējādi nedaudz uzlabojusies arī Latvijas tirdzniecības bilance.
Kā jau gaidīts, februārī preču eksporta izaugsmes temps nedaudz noplaka, tomēr eksports turpināja uzrādīt jaudīgu 11,6% kāpumu, salīdzinot ar pērnā gada februāri.
Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares eksportspēja ik gadu pieaug, pirmdien Digitālās nedēļas 2018 atklāšanas pasākumā teica Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.
Eksporta izaugsme janvārī ir fiksēta visās lielākajās preču grupās, un kopumā šogad turpināsies eksporta izaugsme par spīti spēcīgam kāpumam pērn, aģentūrai LETA prognozēja Finanšu ministrijā (FM).
"Vajag, lai ir mazāks sortiments un lielāka tirgus daļa, nevis liels sortiments un maza tirgus daļa. Uz to virzās visa pasaule. Ja uzņēmums savus spēkus un resursus sadrumstalo, tirgū šāds uzņēmums nekad nebūs labs spēlētājs," uzskata AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.
Latvijā pērn salīdzinājumā ar 2016.gadu starp Eiropas Savienības (ES) valstīm bijis vidēji straujš eksporta pieaugums, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.
"Eksports auga, pateicoties gan labiem apstākļiem eksporta tirgos, gan investīcijām eksporta nozarēs," norāda Luminor ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, skaidrojot, ka imports augs straujāk.
Pērnais gads ir bijis izcili veiksmīgs gads gan ražotājiem, gan eksportētājiem. Mūsu lielāko tirdzniecības partnervalstu ekonomikas ir augušas straujāk nekā gaidīts, radot pieprasījumu arī pēc Latvijas eksporta produkcijas. Uzņēmumi radītās iespējas nav laiduši garām.
