Mūsu valsts ekonomikā ''negatīvo ziņu plūsmu sāk nomainīt pozitīvas ziņas, un arvien plašāks rādītāju loks apliecina, ka Latvijas ekonomika turpina atkopties no Covid-19 izraisītā šoka,'' visai optimistiski situāciju raksturo bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Smagākā situācija Latvijas ekonomikā ir aiz muguras un uzņēmēji ir spējuši pielāgoties jaunajiem apstākļiem, aģentūrai LETA atzina ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 9,8%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Covid-19 krīze daudziem likusi izvērtēt savus finanšu ieradumus. To atzinuši gan Latvijas, gan citu valstu iedzīvotāji. Kopējais secinājums ir tāds, ka šī krīze spilgti parādījusi – ir gan tādi izdevumi, bez kuriem var iztikt, racionalizējot tēriņus un mainot ikdienas ieradumus, gan arī tādi regulārie, obligātie izdevumi, kas nav optimizējami, un, lai šo izdevumu segšana neradītu problēmas, nepieciešams veidot finansiālo "drošības spilvenu" vismaz dažu mēnešu ienākumu apjomā.
Covid-19 izraisītie satricinājumi ekonomikā pagaidām nav tik postoši kā iepriekšējās finanšu krīzes jeb 2008./2009. gada krīzes laikā. Arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis, lai gan strauji pieaudzis, tomēr ir vien 8,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, kas nav maz, bet tomēr ir aptuveni divtik mazāk kā dižķibeles sliktākajā punktā pagājušās desmitgades izskaņā.
Par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu Latvijā runājuši gan restorānu īpašnieki, pat izmantojot kastroļu skaļu dauzīšanu, gan tirgotāji, gan pārtikas ražotāji, ar matemātiskāku precizitāti norādot, ka PVN būtu jāsamazina iztikai svarīgākajām pārtikas precēm.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi otrdienas rītā beidzot panākuši vienošanos par tautsaimniecības atveseļošanas fonda izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās ekonomikas lejupslīdes.
Neizdodoties koronavīrusa apkarošanai tik labi, kā cerēts, noplok arī cerības uz strauju pasaules ekonomisko atgūšanos pēc Covid-19 sākotnējā uzliesmojuma. Tomēr jau pirms šīm šomēnes rastajām atziņām Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) eksperti bija mainījuši savas aprīlī izteiktās prognozes, diemžēl – negatīvā virzienā.