Patlaban situācija Latvijas eksportā nav spīdoša, bet tā nav bezcerīga, ceturtdien Eksporta foruma Magnetic Latvia 2016 atklāšanā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība).
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vadošais ekonomikas indekss šā gada aprīlī veidoja 99,6 punktus, tam saglabājoties nemainīgam salīdzinājumā ar martu, teikts trešdien publiskotajā organizācijas paziņojumā.
Pasaules Banka (PB) otrdien samazināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, norādot, ka attīstības valstis atveseļojas krietni lēnākā tempā par gaidīto un zemās izejmateriālu cenas turpina negatīvi ietekmēt citas tautsaimniecības.
Turcija atkārtoti samazina procentu likmi, Ungārija trešo mēnesi pēc kārtas samazina procentu likmi, Vācijas investoru pārliecībai trīs mēnešos pirmais kritums, eirozonas privātā sektora aktivitāte nokrītas līdz 16 mēnešos zemākajam līmenim. Tie ir daži no pagājušajā nedēļā publicētajiem virsrakstiem kādas Latvijas ziņu aģentūras mājaslapā, liecinot par to, ka ekonomikas attīstība pasaulē, un jo sevišķi Eiropā, nav tik raita, kā gribētos.
Pasaules ekonomikas atdzīvināšana, cīņa ar terorismu, Ķīnas teritoriālās pretenzijas un Lielbritānijas referendums par dalību Eiropas Savienībā (ES) būs centrālie jautājumi, kurus ceturtdien un piektdien apspriedīs gadskārtējā G7 jeb industriāli attīstīto valstu vadītāju sanāksmē Japānas Klusā okeāna piekrastes pilsētiņā Šimā. Samita dēļ pastiprināti drošības pasākumi ieviesti ne tikai Šimā un tās apkaimē, bet arī 300 kilometru attālajā Japānas galvaspilsētā Tokijā, ceturtdien lasāms laikrakstā Diena.
Paralēli izaugsmes prognožu samazinājumiem atsevišķi riska faktori kopš gada sākuma savu nozīmi ir zaudējuši. Piemēram, naftas cenas un akciju tirgi daļu iepriekšējā perioda krituma ir atguvuši, un centrālās bankas savā politikā ir vai nu kļuvušas vēl stimulējošākas, vai arī atlikušas līdzšinējās politikas normalizāciju.
Eiropas ekonomika ir atlabšanas fāzē, tomēr ekonomikai nepietiek dinamikas, turklāt, neskatoties uz ļoti stimulējošu monetāro politiku un milzīgiem pieejamiem likviditātes apjomiem finanšu tirgos, investīciju apjoms Eiropā nav atgriezies pirmskrīzes līmenī, tā šodien Vidzemes Augstskolas (ViA) Inženierzinātņu korpusā notiekošajā forumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību nākotnē pauda Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība).
Laiku pa laikam sabiedrībā tiek aktualizēta diskusija par mikrouzņēmumu vietu un lomu tautsaimniecībā, nereti saistot tos ar nodokļu optimizēšanu. To, ka ir tādi biznesa vides pārstāvji, kuri mikrouzņēmumu nodokļu režīmu izmanto, lai ietaupītu, un mikrouzņēmumu statusā piespiež vai pierunā pāriet savus darbiniekus, pērn un vēl senākā pagātnē daudzkārt uzsvēra Finanšu ministrijā.
Eiropas Komisija (EK) otrdien samazināja eirozonas ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam, brīdinot par globālajiem riskiem, kas ietver Ķīnas ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos un iespējamu Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).EK prognozē, ka eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 1,6%, nevis 1,7%, kā tika lēsts iepriekš.