Tuvojas Ziemassvētki un Jaunais gads, kad daudzi no mums svētku tostus vēlēsies uzsaukt ar glāzi dzirkstoša dzēriena. Tie, kas grib atstāt iespaidu, iespējams, to darīs ar īsto, bet dārgo franču šampanieti. Taču vairākums visdrīzāk vakariņas sāks un tostus laimīgam 2022. gadam uzsauks ar prosecco – demokrātisko, svaigi augļaino dzērienu no Veneto provinces Ziemeļitālijā. Tam ir pavisam neliela salduma deva un viegli burbuļi. Tieši prosecco Latvijā pēdējos gados kļuvis populārākais no dzirkstošo vīnu klasikas. Arī es savās slejās daudz esmu par to rakstījis.
Iepriekšējās slejās aprakstīju slavenākos vīnogu spiedpalieku destilātus – itāļu grapu un franču marku. Taču savi drabiņu brendiji, lai gan nav guvuši starptautisku atzinību, ir visām zemēm, kurās tiek darīts vīns. Vācijā tas ir tresterbrands
Gribi vai negribi, vasara tuvojas izskaņai un arī alus sezona – noslēgumam. Ar šo rakstu noslēdzu šīs vasaras ieskatu pasaules alus stilos un vēsturē, kas iesniedzas vēl pirms mūsu ēras un teju visos kontinentos.
Ja paļaujamies uz Tomu Brici, tad šonedēļ, iespējams, esam aizvadījuši pēdējos 30 grādus šajā vasarā. Arī alus baudīšanas sezona pamazām tuvojas izskaņai. Un arī es pamazām tuvojos alus seriāla noslēgšanai šajā slejā – šoreiz nedaudz pastāstīšu par alus izcelsmi un vēsturi teritorijās, kas ietver mūsdienu Tuvos Austrumus un Eiropu, bet nākamajā reizē citas pasaules daļas – Āfriku, inku zemes, Indiju.
Vasaras karstās dienas, jūlija ogu un dārzeņu pārbagātība ir kā radīta, lai gatavotu biezos, krēmīgos kokteiļus – smūtijus. Kad termometra stabiņš tuvojas trīsdesmit grādiem, auksts, atsvaidzinošs smūtijs var pat aizstāt ēdienreizi.
Pagājušajā reizē stāstīju par vecāko no eiliem – angļu eilu. Taču eilu grupai (alum, kas raudzēts ar augšējo raudzēšanas metodi) pieder arī beļģu, skotu, amerikāņu eils, kā arī porteris un stouts. Par tiem stāstīšu šajā reizē.
Glāze viegli dzirkstoša vīna, prosecco, sausa baltvīna, uz džina vai vermuta bāzes radīta kokteiļa pirms maltītes – tā ir tradīcija, kas izsenis izplatīta Vidusjūras reģiona valstīs – Francijā, Itālijā, Spānijā.
Novembris tiek atzīmēts kā diabēta mēnesis. Šīs slimības izplatība pieaug visā pasaulē, tostarp Latvijā, turklāt ne tikai pieaugušo, bet arī bērnu un jauniešu vidū. Pacientu biedrība Latvijas diabēta centrs ik rudeni cenšas aktualizēt diabēta pacientiem būtiskus jautājumus, bet šajā novembrī nolēmusi uzrunāt arī tos, kuriem diabēts var potenciāli draudēt neveselīgu dzīvesveida paradumu un liekā svara dēļ. Viens no nopietniem riska faktoriem ir pārmērīgs cukura patēriņš, kura alternatīva var būt dažādu necukura saldinātāju izmantošana. Atklājot diabēta mēnesi, pagājušajā nedēļā sadarbībā ar Latvijas Diabēta centru tika prezentēts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Rezidentūras studiju fakultātes (RSF) pētījums Saldinātāju un saldināto dzērienu patēriņa tendences bērniem un jauniešiem un to iespējamā ietekme uz veselību.
Akcīzes pieauguma saldinātājiem dzērieniem ietekmi uz nozari Latvijā ir vēl pāragri vērtēt, aģentūrai LETA sacīja bezalkoholisko dzērienu zīmola Coca-Cola sabiedrisko attiecību vadītāja Baltijas valstīs Nele Normaka.