Ar 4,6 miljoniem novērotu putnu oktobra pirmajā nedēļas nogalē šoruden noslēgušās Eiropas Putnu vērošanas dienas, kas norisinājās Eiropā un Centrālajā Āzijā, tostarp arī Latvijā, informēja Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) komunikācijas konsultante Kitija Balcare.
Arī šogad var doties dabā, ne tikai lai izbaudītu skaistās ainavas un atpūtu, bet vērīgāk
ielūkotos apkārtnē, mēģinot pamanīt gada godā celtos putnus, dzīvniekus un augus. Turklāt
šoreiz īpaša uzmanība pievērsta arī lielai daļai cilvēku ikdienā labi pazīstamai videi – pilsētai.
Emocijas, atziņas un pieredze – šie ir tie instrumenti, ar kuriem strādā dabas un piedzīvojumu terapijā. Alās, mežā, kalnos, upēs iemācies kaut ko par sevi.
Nereti lepojamies ar savu valsti kā vienu no zaļākajām pasaulē, taču vai tā tiešām ir? Lai saprastu patieso situāciju, jau vairākus gadus notiek dabas skaitīšana. Tās laikā ne tikai atklātas daudzas jaunas sugas un pat kāda ala, bet nācies arī atzīt, ka nereti situācija ir sliktāka, nekā līdz šim šķitis.
Pēc ziemas bieži izjūtam pavasara nespēku un izteiktu nogurumu. Pavasaris ir īstais laiks, lai dabīgā veidā stiprinātu imunitāti un ar uzviju atgūtu enerģiju. Apotheka sertificētā farmaceite Anna Kivleniece piedāvā izmēģināt viegli pieejamas un efektīvas dabas veltes, kas ir teicams resurss vitamīnu un minerālvielu uzņemšanai: "Pavasara gardumi ikdienas ēdienkartē sniegs ķermenim ne vien vitamīnus, bet arī šķiedrvielas, uzlabojot gremošanu un zarnu trakta darbību." Viņa iesaka vairākus vērtīgus dabas produktus, kas ļaus organismam atgūties pēc garās ziemas.
Mitrā laikā, kad termometra stabiņš noslīd nedaudz zem nulles, lapu koku audzēs ir vērojama interesanta parādība – zari izskatās kā ietinušies cukurvatē. Iespējams ieraudzīt gan pavisam mazus pušķīšus, gan iespaidīgus, vairāku desmitu centimetru garus veidojumus. Šo parādību dēvē par ledusmatiem, un lielākoties tā vērojama mērenās ziemās un apstākļos, kad siltas temperatūras mijas ar nelielu salu, kas saglabājas stabils vairāku stundu garumā, piemēram, dienas ir siltas, bet naktīs vēl valda sals.
Regulāri gada simbola godā ceļot visdažādākās sugas un dzīvotnes, dabas sargātāji un pētnieki cer ne tikai iegūt jaunus datus, bet arī pievērst līdzcilvēku uzmanību dabā notiekošajiem procesiem.
Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks, popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus, par Latvijas 2021.gada ģeovietu atzinusi Staldzenes stāvkrastus, informēja biedrībā.
Mūslaiku galvenā izdzīvošanas formula ir: darbs, mājas, svaigs gaiss. Tieši Latvijas dabas sniegtās iespējas mēs varam izmantot Jaunā gada garajās brīvdienās. Šoreiz ēšanu lauku krodziņos gan aizstāsim ar pikniku un centīsimies izvēlēties mazāk zināmus maršrutus. Latvijas daba piedāvā gana daudz visām gaumēm un vecumiem, lai katrs varētu izvēlēties sev piemērotāko, turklāt bez riska veidot sastrēgumus.
Zīdītāju, putnu, abinieku, rāpuļu un zivju populācijas pasaulē kopš 1970.gada ir sarukušas vidēji par 68%, liecina dabas aizsardzības organizācijas Pasaules Dabas fonda (PDF) 13.Dzīvās planētas ziņojums, aģentūru LETA informēja PDF komunikācijas vadītāja Laura Treimane.
Šovasar pilsētas ielas krāšņo ne tikai daiļas politiķu ģīmetnes, kas sola labāku dzīvi rīdziniekiem, bet sliktāku – korumpantiem un citiem burlakiem, bet arī Pasaules Dabas fonda aicinājums sargāt zuti ar aizvērtu muti. Par pirmajām dekorācijām skaidrs, kāpēc tās redzam tagad un kad tās parādīsies nākamreiz. Ar zuti gan viss nav tik vienkārši, jo ar zuti vispār nekas nav vienkārši. Pēdējo aptuveni 40 gadu laikā Eiropas zuša populācija sarukusi aptuveni par 90 procentiem. Tā ir nopietna demogrāfiskā krīze, kam neviens demogrāfijas veicināšanas centrs pakaļ nedzied. Varbūt tā ir daļa no mutes aizvēršanas programmas