No Pērkona līdz zinātniskai konferencei. Barikādēm – 30
Tas bija drausmīgi auksts janvāris. Īsta spelgoņa. To tik labi atceros, jo vienīgo reizi dzīvē uzvilku tautiskās baltās adītās zeķubikses ar cauro vīli visā garumā. 1991. gada ziemā biju vidusskolniece – tautumeita, kas līdzīgi kā tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju bija gatava atdot savu dzīvību par Latviju. Ja vajadzēs. Ļoti jau visi cerēja, ka nevajadzēs, bet nopietnajās sejās bija lasāms, ka iekšēji lēmums ir pieņemts.