Rīgas iedzīvotāji vēlas iespēju brīvi izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju, secināts Konkurences padomes (KP) pasūtītajā aptaujā, ko veikusi kompānija "Latvijas fakti".
Tiek gatavots izlīgums Rīgas domes, SIA Getliņi EKO un Konkurences padomes (KP) strīdā par atkritumu apsaimniekošanu pilsētā, paredzot Rīgas domei samaksāt sodu pusmiljona eiro apmēra, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē.
141,9 tūkstošu eiro naudassods par gandrīz tikpat liela kukuļa došanas mēģinājumu – par šādu sodu pagājušā gada nogalē ar prokuratūru vienojās Jelgavā ietekmīgais uzņēmējs Gunārs Bubulis, kurš vēl nesen bija pašvaldības faktiskais partneris uzņēmumā Jelgavas komunālie pakalpojumi, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.
Latvijā ir nepieciešami būtiski uzlabojumi enerģētikas un atkritumu apsaimniekošanas nozares politikas plānošanas kultūrā un likumdošanas procesā, nostājas dokumentā par atkritumu apsaimniekošanu un enerģētikas politiku norāda Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL).
No šī gada 20. maija Rīgā mainījās atkritumu apsaimniekošanas kārtība. Saskaņā ar Rīgas pašvaldības atklātā konkursa rezultātiem galvaspilsētas atkritumu bizness tika sadalīts četrās daļās. Par jauno kārtību sākumā bija nelielas neskaidrības, jo pat daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem pienāca vēstules ar aicinājumiem pārslēgt atkritumu apsaimniekošanas līgumus.
"Strādājot vairāk nekā desmit gadu namu apsaimniekošanas nozarē Rīgā, tādas nekārtības ar atkritumu izvešanu kā pašlaik neesmu piedzīvojis. Atkritumu apsaimniekotāji galvaspilsētā uzvedas kā monopolisti," sašutumu pauž namu apsaimniekotāja House Manager direktors Rolands Iesaliņš.
Konkurences padome (KP), ņemot vērā Rīgas pagaidu administrācijas publiski pausto par atšķirībām maksās par atkritumu apsaimniekošanu, norāda, ka spēkā esošais Atkritumu apsaimniekošanas regulējums ierobežo brīvu konkurenci šajā tirgū, aģentūru LETA informēja KP Komunikācijas nodaļas vadītāja Zane Gorškova.
Pēc tam kad pērn ar Saeimas lēmumu Rīgā tika izsludināta un vēlāk pagarināta ārkārtējā situācija saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā, šā gada februārī tika atlaista Rīgas dome. Pēc skaļās diskusijās aizvadītiem mēnešiem ne tikai domē, bet arī parlamentā un publiskajā telpā trešdien galvaspilsētā stājusies spēkā jaunā atkritumu apsaimniekošanas kārtība.
Jaunus atkritumu apsaimniekošanas līgumus līdz šodienai noslēguši 74% rīdzinieku, bet vēl 6-8% līgumu tiek apstrādāti, šorīt preses konferencē pastāstīja Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe.
Līdz 20. maijam rīdziniekiem jānoslēdz jauni līgumi ar atkritumu apsaimniekotāju, Guntaram Gūtem skaidro SIA Clean R izpilddirektors Valerijs Stankevičs.
Vairākums Saeimas deputātu uzskata, ka atkritumu apsaimniekošanas jautājums jāanalizē ne tikai no konkurences nodrošināšanas aspekta, bet arī ņemot vērā, cik ekonomiski efektīvi pašvaldībām ir nodrošināt vairākus atkritumu pakalpojuma sniedzējus. Saeima ceturtdien atbalstīja grozījumus atkritumu apsaimniekošanas likumā, taču vairākums no otrajā lasījumā iesniegtajiem partiju apvienības Attīstībai/Par! (A/P) priekšlikumiem neguva atbalstu.
Politiķu steigā virzītie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā panāks publiski definētajam mērķim pretēju efektu un sadārdzinās atkritumu izvešanu Rīgas iedzīvotājiem, jo īpaši privātmājās dzīvojošajiem. Turklāt, visticamāk, Latvijai neizdosies sasniegt Eiropas Savienības izvirzītos mērķus atkritumu šķirošanas jomā, kas rezultātā draud ar pamatīgiem sodiem. Šādu savā ziņā drūmu prognozi pauž Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedri, vērtējot likumprojektu, kuru otrajā lasījumā šodien skatīs Saeima.
