Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Cerības un realitāte © DIENA

Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana vizīte Krievijā un tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ir apliecinājums tam, ka nepamatotas ir izrādījušās cerības – Erdogans pēc atkārtotas ievēlēšanas varētu mainīt attieksmi pret Maskavu un atgriezties Rietumvalstu orbītā, pārstājot sēdēt uz diviem krēsliem.

Vāķī rēgus iz deviņdesmitajiem © DIENA

Domājams, četrdesmitgadnieku paaudze atceras, ka 90. gadu beigās viens no Latvijas lielākajiem biediem bija EDSO augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos Maksa van der Stūla kārtējā neapmierinātība ar mūsu politiku valodas jautājumā.

Latviešu valoda ir svarīga © DIENA

Temats par to, ko Latvijai iesākt ar vietējiem Krievijas pilsoņiem, ir kļuvis par aktualitāti, kuru dažādi politiķi izmanto popularitātes veicināšanai un par kuru žanrā "manipulatīvs, iežēlinošs cilvēkstāsts" izpaužas visi, kam nav slinkums.

Gabonas galma apvērsums © DIENA

Samērā nelielā Centrālāfrikas valsts Gabona kļuvusi jau par septīto Āfrikas valsti, kurā dažu pēdējo gadu laikā noticis valsts apvērsums un pie varas nākušas militārpersonas.

Bezjēdzīgs farss © DIENA

Bezjēdzīgs farss daudzu mēnešu garumā, kam tiešas sekas ir valsts attīstības tālāka sabremzēšanās (pat neskatoties uz IKP pieaugumu 0,1% apjomā).

Izglītot speciālistus pašiem © DIENA

Viens no strīdīgākajiem jautājumiem, ko, visticamāk, nāksies risināt jaunajai valdībai, ir saistīts ar plašāku darba tirgus atvēršanu atbraucējiem no citām valstīm.

Partijas otrais numurs © DIENA

Pagājušās nedēļas vidū ASV televīzijas kanāls Fox News rīkoja pirmās priekšvēlēšanu debates republikāņu pretendentiem uz nomināciju prezidenta amatam nākamā gada novembrī gaidāmajās vēlēšanās.

Populisma cena © DIENA

Saistībā ar skandalozu slavu guvušo Ekonomikas ministrijas vadības (faktiski jau ministres) rīkojumu Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) publiskot tos Latvijas uzņēmumus, kuri eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju, šķiet, nepamanīta palikusi kāda nianse – uzticēšanās valstij graušana.

Būt domājošai sabiedrībai © DIENA

Tuvojoties jaunā mācību gada sākumam, sabiedrības uzmanības centrā nonāk izglītības joma.

Ģeopolitiskās revolūcijas atlikšana © DIENA

Noslēdzoties piecu vadošo nerietumu valstu apvienības BRICS samitam Dienvidāfrikā, kļuva zināms, ka par organizācijas dalībniecēm jau drīzā nākotnē kļūs vēl vismaz sešas valstis – Argentīna, Etiopija, Ēģipte, Irāna, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE). Turklāt, lai saglabātu reģionālo līdzsvaru, apvienības durvis pašlaik paliek atvērtas vēl vienai Āfrikas valstij.

No vārdiem pie darbiem © DIENA

Augšdaugavas, Dobeles, Jelgavas, Tukuma un Madonas novadu pašvaldību vadītāji atklātā vēstulē Valsts prezidentam un valdībai aicina atbildīgo nozaru ministrus nevilcināties ar atbalsta sniegšanu saistībā ar nesen piedzīvotās vētras postījumu likvidēšanu lauksaimniekiem un uzņēmējiem, kas pašlaik atstāti novārtā un ar sekām cīnās pašu spēkiem, ziņo LETA.

Par vērtībām, nevis krekliem © DIENA

Viedokļi, kas izskanēja pēc tam, kad Jaunā Vienotība bija paziņojusi, ka līdzšinējā labklājības ministre Evika Siliņa varētu vadīt nākamo valdību, rada savdabīgu iespaidu.

Daudzpolārās kārtības utopija © DIENA

Sākoties BRICS samitam Dienvidāfrikā, kura dienaskārtības galvenie jautājumi ir par savas, alternatīvas norēķinu sistēmas izveidi, kā arī par apvienības paplašināšanos, ne mazāk svarīgs ir kļuvis jautājums par to, kas īsti ir saprotams ar BRICS dokumentos bieži piesaukto daudzpolāro pasaules kārtību, kuras izveide tiek uzskatīta par nerietumu valstu jeb Globālo dienvidu ilgtermiņa stratēģisko mērķi.

Daudzkāju beņķītis © DIENA

Atminoties nu jau demisionējušās Krišjāņa Kariņa otrās valdības veidošanas pirmsākumus, visātrāk atmiņā nāk galdniecības tēma, kas tika gana daudz piesaukta laikā, kad K. Kariņš saņēma savdabīgu pilnvarojumu no toreizējā Valsts prezidenta Egila Levita vēl bez oficiālas nominācijas premjera amatam sākt sarunas par valdības koalīcijas veidošanu.

Bez lūkošanās uz austrumiem © DIENA

Nesen mūsu sabiedrībā raisījās diskusija par uzņēmumiem, kas produkciju eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju.

Sudānas brīdinājuma zvans © DIENA

Aģentūra Reuters, atsaucoties uz ANO sniegto informāciju, vēsta, ka četros mēnešos, kopš Āfrikas valstī Sudānā rit pilsoņu karš, bēgļu gaitās uz ārvalstīm devušies jau vairāk nekā miljons cilvēku. Dokumentā arī teikts, ka karadarbības dēļ Sudānā radušies vērienīga bada draudi.

Vasaras brīvdienas beigušās © DIENA

Savā ziņā no sasaluma punkta ir izkustināta ieilgusī stagnācija gan valdības koalīcijā, gan Rīgas domē. Tas rada cerības, ka beidzot vismaz kaut kādā mērā politiķi varēs pārslēgties no politisko intrigu virpināšanas uz savu tiešo pienākumu veikšanu.

Ko gaida iedzīvotāji? © DIENA

Valdības mūsu valstī mainās bieži, un sabiedrības vairākums apzinās, ka valdības maiņa nenodrošina to, ka visas problēmas paliks pagātnē un brīdī, kad Saeima apstiprinās nākamo valdību, sāksies labāki laiki. Tomēr nav noliedzams, ka valdības lēmumiem ir ietekme gan uz sabiedrības dzīvi, gan uz valsts attīstību.

BRICS paplašināšanās jautājums © DIENA

Tuvojoties 22. augustam, kad Dienvidāfrikā sāksies vienas no divām galvenajām nerietumu valstu organizācijām – BRICS – samits, gaidāmajam pasākumam tiek pievērsts aizvien vairāk ekspertu un plašsaziņas līdzekļu uzmanības.

JV tapa politiski sodīta © DIENA

Krišjāņa Kariņa premjerēšanas beigas ir epohāls piemērs tam, ciktāl var aizspēlēties varas partija, nokožot nesagremojamu politiskās ietekmes kumosu jeb, ja vēlaties, taktiski izcīnot milzu ietekmi, bet vienlaikus nespējot vai nevīžojot izdomāt, kā to stratēģiski izlietot.

Pārmaiņas un problēmas © DIENA

Bijušā Rīgas mēra Mārtiņa Staķa darbība domes vadībā ilga no 2020. gada 2. oktobra līdz šā gada 5. jūlijam.

Tikai pēdējās nedēļas laikā rietumvalstu, un pirmkārt jau ASV, vadošajos liberālās ievirzes plašsaziņas līdzekļos (CNN, The New York Times, The Washington Post u. c.) ir parādījies vairāk nekā desmit plašu publikāciju, kuru autori secina, ka Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukums, par kura sākuma datumu tiek uzskatīts 4. jūnijs, pagaidām nav sasniedzis plānotos mērķus un attaisnojis sākotnējās cerības.

Diemžēl pašam sev par skumjām nākas secināt, ka piepildījās prognozes, kuras izteicu brīdī, kad publiski parādījās pirmais projekts tarifu celšanai par elektroenerģijas sadali.

Sociālo tīklu popularitāte nenoliedzami ir nesusi daudzus ieguvumus.

Turpina saglabāties spriedze ap Nigēru, kur militārā hunta ir atstādinājusi no amata valsts prezidentu Mohamedu Bazumu, kura atjaunošanu amatā kategoriskā tonī pieprasa Francija un tai draudzīgās reģiona valstu valdības, pēdējām pretējā gadījumā draudot ar iebrukumu Nigērā.

Latvijas Darba devēju konfederācija aicina Izglītības un zinātnes ministriju rosināt izmaiņas normatīvajos aktos, kas saistītas ar darba devējam pieejamajiem atvieglojumiem darbinieka augstākās izglītības izdevumu segšanai, kā arī vienlīdzīgiem atvieglojumiem stipendiju izmaksai izglītojamiem, kas paralēli mācībām praktiskās iemaņas apgūst uzņēmumos.

Partijas Jaunā Vienotība politiķu un dažādu nozaru uzņēmēju nostāja, ka mūsu valstī nepieciešams lielāks strādājošo iedzīvotāju skaits, ir aktualizējusi diasporas latviešu reemigrācijas tēmu, kas laiku pa laikam tiek apspriesta jau aptuveni desmit gadu.

Amerikas Savienotajās Valstīs, kur neoficiāli jau pilnā sparā rit priekšvēlēšanu cīņa pirms 2024. gada novembrī gaidāmajām valsts prezidenta vēlēšanām, kļūst aizvien acīmredzamāk, ka šo vēlēšanu gaitu un rezultātus var radikāli ietekmēt tas, ko darīs (vai gluži pretēji – ko nedarīs) otrs populārākais pretendents uz demokrātu nomināciju Roberts Kenedijs jaunākais.

Daudzu gadu garumā politiķi aizgūtnēm runā par nepieciešamību panākt uzlabojumus veselībā, izglītībā, demogrāfijā, uzņēmējdarbībā, sociālajā jomā, enerģētikā, transportā, drošībā un, jā, arī valsts pārvaldē.

Latvijā tuvākās plānotās vēlēšanas ir gaidāmas 2024. gada 8. jūnijā, kad balsosim par nākamā sasaukuma Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem. Jāatgādina, ka patlaban Latviju EP pārstāv astoņi deputāti, bet nākamajā sasaukumā varētu būt deviņi. Kopējais EP deputātu skaits pārsniedz septiņus simtus.

Šodien