Tuvplānā / Diena / Tuvplānā / Diena

Tuvplānā

Iespēja izmēģināt ikvienam © DIENA

Skatoties amerikāņu filmas, daudziem radies stereotips, ka golfs ir elitārs un dārgs sporta veids. Tomēr to var spēlēt ikviens un jebkurā vecumā, bet izmaksas nav lielākas kā daudzās citās nodarbēs. Lai sniegtu iespēju golfu izmēģināt katram interesentam, no 1. līdz 4. maijam risināsies Vislatvijas golfa dienas. Par pasākumu stāsta Latvijas Golfa federācijas izpilddirektore Kristīne Jēgere.

Ar jaunu domāšanu © DIENA

Jau ceturto gadu Latvijas U18 hokejistiem mērķis pasaules čempionātā nav vienīgi noturēties elitē. 2019. gada ceturtdaļfināla spēle pret Kanādu parādīja, ka latvieši nav nejauši atgriezušies elites kompānijā. Toreiz desmit minūtes pirms pamatlaika beigām Latvija atradās iedzinējos tikai ar vienu vārtu guvumu, un šobrīd no šī pretinieku sastāva vismaz vienu spēli Nacionālajā Hokeja līgā (NHL) jau aizvadījuši 16 hokejisti. No latviešiem pie teikšanas pasaules spēcīgākajā līgā ticis vienīgi vārtsargs Artūrs Šilovs. Kaut arī pārcelšanās uz Ziemeļameriku jauno spēlētāju karjerā ne vienmēr nozīmē drošu ceļu uz pasaules elites līgu, U18 čempionāta skatuve ir lielākā, lai sevi parādītu.

Sasniegumu mērī [sporta] zinātnē © DIENA

Latvijas zinātņu akadēmija nesen svinīgā ceremonijā apbalvoja lielākos Latvijas sasniegumus zinātnē. Tomēr kā ir ar sasniegumiem sporta zinātnē? Ieskatīsimies zinātnes sasniegumu izvērtēšanā un šo procesu ietekmējošās problēmās. Raksta beigās nonākšu arī līdz konkrētākām lietām, bet iesākšu ar atkāpēm par dažādiem vispārīgiem jautājumiem, jo ir svarīgi arī sporta zinātni ielikt kopējā zinātnes kontekstā.

Klusais līderis © DIENA

Maestro basketbola laukumā, kura sniegums komandas biedros iedvesa drošību un pārliecību par saviem spēkiem, tomēr nepieciešamības gadījumā Jānis Strēlnieks spēja ņemt iniciatīvu savās rokās un aizraut pārējos. Šī gada sākumā karjeru valstsvienībā noslēdza viens no mūsdienu basketbola izcilākajiem latvijas izlases saspēles vadītājiem, kurš apkārtējiem deva spēku ar savu piemēru, ne skaļiem lozungiem un bravūru. Lai gan daļa sapņu trīs zvaigžņu formā palika nepiepildīti, pēc emocionālās atvadu spēles jānis vairākkārt uzsvēra, ka izbaudījis piecpadsmit tās krāsās pavadītos gadus, un nešaubās, ka komandai priekšā ir vēl spilgtāki panākumi.

Kuģa kapteiņi © DIENA

Kopš sekoju līdzi sporta notikumiem, manu interesi bieži piesaistījusi treneru uzvedība. Parasti vairāk pamanāmi ir sporta spēļu komandu treneri, jo spēle rit ilgi un viņi var izpausties. Kaut gan, taisot televīzijas sižetu, ir tā – jo vairāk emociju, jo tas izskatīsies sulīgāks, tomēr vienlaikus esmu arī aizdomājies, kā būtu labāk nevis medijiem, bet gan pašai komandai un spēlētājiem. Atzīšos, brīdī, kad treneris uzsprāgst kā dinamīts, vienmēr domāju, ka noteikti nevēlētos atrasties spēlētāju vidū. Vai tiešām šāda uzvedība palīdz gūt panākumus?

Ilgais ceļš © DIENA

Hokejists Eduards Tralmaks 28 gadu vecumā noslēdzis līgumu ar Nacionālās hokeja līgas (NHL) vienību Detroitas Red Wings, bet kārtslēcējs Valters Kreišs pārspējis Latvijas rekordu, kas tika sasniegts 16 gadu pirms viņa piedzimšanas. Kaut gan 21 gadu vecais vieglatlēts apzinās, ka progresa iespējas vēl ir milzīgas, attīstība jāveic soli pa solim un to nedrīkst sasteigt. Lai sportisti sasniegtu savu karjeras virsotni, ceļš ir ļoti ilgs.

Atpūtas tiesības sporta elitē © DIENA

Pastāv milzīga atšķirība starp sportistu arodbiedrības eksistenci, bargiem nacionālajiem likumiem un tādu kolektīvo līgumu (koplīgumu), kurš pielāgots tieši konkrētās līgas vai turnīra specifikai. Izlašu pārstāvēšana parasti nozīmē, ka sportistu slodze dublējas starp dažādu organizāciju interesēm. Starp spēlēm klubā ir jābūt divu vai trīs dienu pauzei, un līdzīgs noteikums var pastāvēt arī dažās izlases spēļu sistēmās, taču tas negarantē, ka starp klubu un izlašu spēlēm arī būs ievērota tāda pati vai jebkāda pauze. Praksē šādi gadījumi nav katru nedēļu, taču absurdais piemērs ieskicē un vismaz virspusēji raksturo problēmas, kas pastāv sporta tiesībās izveidotajā kārtībā, kur pieprasītākie sportisti mēdz nonākt Ēzopa fabulā aprakstītās zoss lomā, kura dēj zelta olas.

Slovēnijas basketbola zvaigznes Lukas Dončiča aizmainīšana no Dalasas Mavericks uz Losandželosas Lakers februārī satricināja Nacionālās Basketbola asociācijas (NBA) pasauli un tās viļņus sajuta pat tālāk no sporta ikdienu vadošā sabiedrība. Ne pirmo reizi slavenais Losandželosas klubs skaļā darījumā spējis tikt pie kāda no basketbola tirgus gardākajiem kumosiem. Dažkārt to sekmējusi ģeogrāfiskā atrašanās vieta, Holivudas tuvums un panākumu aura, bet citkārt noteicošā bijusi kluba vadības viltība, meistarība vai gluži vienkārši uzdrīkstēšanās un drosme tiekties pēc pašām spilgtākajām zvaigznēm.

Sportistu uzturs ir atkarīgs no dažādiem faktoriem – dzimuma, vecuma, sporta veida, ikdienas aktivitātēm un vēl citiem. Papildus ne mazāk svarīgs faktors ir ķermeņa kompozīcijas korekcijas mērķis – tauku masas samazināšana, muskuļu masas palielināšana, ķermeņa masas samazināšana vai cits tamlīdzīgs. Tāpēc aplūkosim pamata principus par uzturu pirms un pēc slodzes veikšanas, kurus būtu vērtīgi zināt ikvienam fiziski aktīvam cilvēkam vai sportistam neatkarīgi no vecuma un pārstāvētā sporta veida.

Mums katram šajā dzīvē ir sava misija un labi, ja dzīves laikā izdodas to apjaust. Mēs, kas savas sporta gaitas uzsākām 2. bērnu un jaunatnes sporta skolā pie basketbola trenera Andra Purkalna, varam būt laimīgas. Tobrīd vēl neapzinājāmies, ka jau bērnībā esam sastapušas savu cilvēku. Treneri (turpmāk ar lielo burtu, jo tas godam nopelnīts), tēvu, padomdevēju. Jau pēc pirmā treniņa apmeklējuma pie viņa basketbols paņēma daudzu prātus un sirdis, pārējais kļuva mazsvarīgs. Šomēnes Andris Purkalns atzīmē deviņdesmito jubileju.

Šodien