Romāna Kalendārs mani sauc autors Andris Kalnozols par mīlestības vakcīnu, Nacionālās bibliotēkas jēgu, brīvību uz ielas un zālēm, kas ārstē no izdegšanas.
Džeza pianists Kristaps Vanadziņš (34) pirms Valentīna dienas tiešsaistes koncerta Liepājā stāsta par aizaugušo mīlestības dārzu, Saturna mēness Encelada brīnumiem un bērnības sapni, kas šopavasar beidzot īstenosies.
Veselības centru apvienības un Centrālās laboratorijas valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa par to, kurā gadā mums pietiks ārstu, kāpēc Latvijas medicīna ir viena no labākajām pasaulē un kā varētu izvairīties no sliktākā scenārija.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule par to, kāpēc sistēmas kolapss nav sabrukums, par saskaņu valdībā un to, kas šajā laikā jāievēro kaķiem.
Filmas Šteinhauers un Blūms režisors Ilgonis Linde par vienu no visu laiku turīgākajiem latviešiem, kura izskats mums nav zināms, Broces zīmējumu atdzīvināšanu un drona efektu XVIII gadsimtā.
Diriģents, Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava par cīņu starp garu un ciparu, tuneli uz jauniem klausītājiem, spēcīgu līderu nozīmi, uzticēšanos ārstiem un to, lai, klusi un varbūt pat vientulīgi pavadot svētkus, neielaižam sevī pelēcību un skumjas.
Lietuvas dokumentālā kino režisore Giedre Žickīte (40) par Sima Kudirkas vēsturisko pārbēgšanu, tikšanos ar Kisindžeru un par latviešu trimdinieka nopelniem Amerikas iešūpošanā.
No partijas Latvijas attīstībai izstājies, Rīgas domes deputāts Māris Mičerevskis (38) par Latvijas attīstībai burbuli, politiķi Jaunupūci un par to, kā Latvijas pilsonim visvieglāk satikt Amerikas prezidentu.
Ego Media dibinātāja Gunta Trektera (52) producētās filmas šogad saņēmušas 23 Lielā Kristapa balvu nominācijas. Kā viens no Latvijas pieredzējušākajiem producentiem skaidro savas kinostāstu veiksmes, ko kovidlaiks mainījis nozarē, un vai "mazie ekrāni" kādreiz aizstās lielos?
Ar kartupeļiem savā dzīvē esmu izdarījusi pilnīgi visu, saka režisore Māra Ķimele (76), aicinot nestāvēt dīkstāvē, bet strādāt. Viņasprāt, veidu, kā pastāvēt un darboties, var atrast vienmēr – arī pandēmijas laikā.
Skaņu ierakstu restaurators, režisors un vienkārši entuziasts Mārtiņš Krastiņš (36) sācis vēsturisko latviešu ieskaņojumu izdošanu. Pirmās ir Raimonda Paula 1969. gada plates. Turpinājums – jau pavisam drīz!
Valsts galvenais infektologs Uga Dumpis par to, kāpēc Latvijai Covid-19 pandēmijā pagaidām iet labāk nekā citām valstīm, ko varam gaidīt nākamajos mēnešos un ko noteikti neatnesīs Ziemassvētku vecītis.
Joprojām jūtos kā māceklis, saka ilggadējais vijoļspēles pedagogs Romans Šnē (89). Topošos vijolniekus viņš skolojis jau 66 gadus, tostarp pareizajam "iepūtienam" sagatavojis arī savu dēlu – šobrīd pazīstamo diriģentu Normundu Šnē.
Pētera Čaikovska baleta Gulbju ezers vizuāli krāšņā jauniestudējuma pirmizrāde, sākot Latvijas Nacionālās operas un baleta sezonu, globālajā Covid-19 pandēmijas ierobežojumu kontekstā bija kā brīnums, par kādu vairākums Eiropas valstu šobrīd pat nevarētu sapņot. Un tieši tas devis iespēju prinča Zigfrīda lomā uz mūsu opernama skatuves ieraudzīt vienu no pašlaik vislabākajiem baletdejotājiem pasaulē – Londonas Karaliskā baleta premjeru Vadimu Muntagirovu (30).