Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Aktuāli
Rīgā -8 °C
Sniega pārslas
Svētdiena, 11. janvāris
Smaida, Franciska

SestDienas salons

"Austrumi" un "Rietumi" ir mākslīgi jēdzieni, kas neatbilst realitātei. Saruna ar kultūrvēsturnieku Kasparu Kļaviņu © DIENA(13)

"Islamizāciju cenšas realizēt cilvēki, kas paši no islāma un Tuvo Austrumu kultūrvēstures mantojuma zina maz. Drīzāk tā ir stulbināšana. Un viss ir atkarīgs no pašas Eiropas pārvaldniekiem. Vienlaikus Eiropai draud sociāli ekonomiska un tehnoloģiju disfunkcijas noteikta katastrofa vēl daudz ātrāk nekā jebkas cits," norāda kultūrvēsturnieks Kaspars Kļaviņš, grāmatas Savienotie trauki autors, kurš ieniris Austrumu un Rietumu starpkultūru aisberga dziļumā un ieraudzījis tur islāmistu radikalizācijas iemeslus, depresijas reitingus un bēgļu problēmas risinājumu.

Ir jāsvin! © DIENA

Kad pienāk svētku brīvdienas, arī Jāņi, man nav ne mazākās vēlēšanās atrasties burzmā, atzīstas diriģents Māris Sirmais. Viņš uzskata, ka Latvijas simtgade ir jāsvin, ir jāpriecājas, bet vislabākie Jāņi viņam aiz muguras, tāpat kā laiks, kad vēl bijām spiesti visā būt radoši un paši veidot svētkus, nevis tikai patērēt un baudīt.

Nav spējis nogalināt pat vistu. Saruna ar režisoru Valteru Sīli © DIENA(5)

Nevienas brīvas vietas pat teātra darbiniekiem – tādas ir pirmās ziņas par abu dusmīgo putnu Baloža un Sīļa tandēma, proti, dramaturga Jāņa Baloža un režisora Valtera Sīļa, jaunajai izrādei Mežainis veltīto publikas interesi. Sīlis, kura radošajā biogrāfijā ir tādas populāras izrādes kā Svina garša, Osedžas zeme, Visi mani prezidenti, Leģionāri, Būt nacionālistam, Veiksmes stāsts, tiek dēvēts arī par konsekventāko politiskā teātra kopēju Latvijā. Mežaiņa pamatā ir stāsts par pēdējo mežabrāli, 1995. gadā pēc 50 gadu slēpšanās no pagrīdes iznākušo Jāni Pīnupu. Vispirms izmēģināts Lietuvā Kauņas teātrī, tagad Pīnupa stāsts sākas Nacionālā teātra Jaunajā zālē.

Turiet muguru taisni! © DIENA(2)

Esmu vienīgā trakā, kas 95 gadu vecumā vēl dejo uz skatuves. Man nebūtu nekas pretī, ja kāds mani ierakstītu Ginesa grāmatā. Kāpēc gan ne, ja tāds ir fakts? Tā saka leģendārā latviešu dejotāja Vija Vētra.

Pievienotā vērtība ķeizarvalstī © DIENA(1)

Tas ļautu valstī labāk saimniekot, pamatojot sava jaunā pētījuma nepieciešamību, uzsver Jānis Turlajs. Viņš jau izpētījis, ar ko pamatojama nostalģija pēc ulmaņlaikiem kā zelta laikmeta, un nu ir apņēmības pilns apgāzt sūnām apaugušus mītus par valsts tautsaimniecību mūsdienās.

Lai oligarhi izģērbjas © DIENA(24)

KNAB varēja arī nebūt – vienu no galvenajiem apsvērumiem kandidēšanai uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatu atklāj Jēkabs Straume. Uz 2002. gadā dibinātā biroja darbu sabiedrība lika lielas cerības, kamēr vienā brīdī attapās, ka korupcijas apkarošanas vietā biroja vadošie darbinieki galvenokārt apkaro cits citu. Kad 2016. gada rudenī bez rezultāta beidzās konkurss uz jauna KNAB vadītāja vietu, nebija īpaši tālu no iespējas, ka biroju var arī slēgt…

Jaunais zelta laikmets © DIENA(7)

Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma par to, kāpēc nepaģība tramvaja pieturā, kā simtgades filmas vieno ģimenes un kas notiks ar vislabāko latviešu filmu.

Pasaules kara nebūs, bet… © DIENA(27)

14. aprīļa rīts, kuru dažs labs sliecās salīdzināt gandrīz vai ar 1962. gada Karību krīzes kulminācijas brīdi, tomēr pienāca, dabiskās saules apspīdēts, dodot iespēju analītiķiem vērtēt, kas īsti ir bijusi naktī veiktā ASV, Lielbritānijas un Francijas kopējā operācija – 103 raķešu trieciens pa tiem objektiem, kuri saistīti ar Sīrijas valdības ķīmisko ieroču programmu. Vērtējumi ir bijuši dažādi, sākot ar "nokdauns Krievijai", "Putins atkāpjas", "veca zaporožeca nespēja sacensties ar modernu BMW" un "Asada ķīmisko ieroču laboratoriju precīza iznīcināšana" un beidzot ar to, ka triecienam ir bijusi tikai pīāra vērtība un Krievija pierādījusi, ka rietumvalstis Sīrijā ar to rēķinās. Kurš īsti uzvarēja, kā pēc šiem triecieniem varētu attīstīties situācija Sīrijā un kā tas ietekmē Latviju, SestDiena noskaidroja sarunā ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku Dr. Māri Andžānu.

Seksualitātē apjukusī Jūlija © DIENA(8)

Būsim godīgi – lai par mani sāktu interesēties prese, man vienkārši vajadzēja apprecēt Artūru Skrastiņu, ir izteikusies Dailes teātra aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa. Attiecībā uz dzeltenās preses interesi Ilzes teiktajā varētu būt daļa patiesības (viens no nepamanīšanas iemesliem varētu būt tas, ka Ilze pieder tām sievietēm, kas dzīvē izskatās labāk nekā fotogrāfijās), bet nomināciju un balvu pēdējos gados ir arvien vairāk, viņa saņem ne jau par panākumiem laulības frontē, bet par spilgtām lomām teātrī. Karmena Karmenā, Ieva izrādē Mana māsa, Ļoļečka izrādē Peldošie – ceļojošie. II daļa, Žanna d’Arka, Marianna Laulības dzīves ainās, Stella Ilgu tramvajā, māsa Rečida izrādē Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu…

Valoda dzimst kafijas biezumos. Saruna ar Ingu Baušķenieku © DIENA(8)

Par Jaunā Rīgas teātra jauno izrādi Dieviņš pillā dzirdētas trīs versijas. Viena – ka režisors Alvis Hermanis to taisījis, lai parādītu, ka Guna Zariņa uz skatuves spēj visu (izrādē viņa spēlē dzejnieku Aivaru Neibartu jeb Ņurbuli (1939–2001)). Otra versija – Ņurbulis Gunai ticis tāpēc, ka abiem ir līdzīgi deguni. Trešā – ka izrādes varonis ir nevis Ņurbulis, bet Ņurbuļa un mūziķa, Dzelteno pastnieku līdera un arī izrādes mūzikas autora Ingus Baušķenieka krustojums. Uz tādām domām vedina vismaz scenogrāfija, proti, dažādiem lenšu magnetofoniem pilnais kakts, kas skatītājam atgādina Ingus analogo ierakstu studiju.

Izvēlējušies neapnikt © DIENA

Atzīstot, ka viņu satrauc tas, kas nav līdzsvarā, un filozofējot par mītiem, kas ir visapkārt, Jānis Ozoliņš ar domubiedriem grupā Sigma izdod jaunu albumu, kas balstīts latviešu autoru dzejā.

Zālamana šķiršanās. Arhibīskaps Vanags par Rubeņa aiziešanu un notiekošo baznīcā © DIENA(31)

Lai gan pēdējos gadus mācītājs Juris Rubenis nekalpoja Rīgas Lutera draudzē Torņakalnā un pat tie, kas nebija bijuši viņa 2009. gadā dibinātajā "klusuma vietā" Elijas namā, zināja, ka Rubenis meklējams Lūžņā, Kurzemes mežos, tomēr ziņa par atmodas laika varbūt pašas lielākās garīgās autoritātes aiziešanu no mācītāja amata pēc 36 gadu kalpošanas vismaz sociālajos tīklos tika uztverta ja ne nu gluži tik traģiski kā ugunsgrēks Pētertornī, tad vismaz asus viedokļus raisīja gan.

Uz instrumentu neapvainojas © DIENA(4)

Ģitārists Kaspars Zemītis atzīst, ka viņam ir svarīgi ierasties laikā – īpaši uz mēģinājumiem ar Abonementu orķestri. Tajā Kaspars joprojām saspēlējas ar saviem senākajiem cīņu biedriem no leģendārās grupas Time After Time – taustiņinstrumentālistu Kārli Lāci un saksofonistu Gintu Pabērzu. Šajā kolektīvā pat piecas minūtes kavēt neesot pieņemts. Tāpēc arī pirms tikšanās ar SestDienu viņš brīdina par kavēšanos, kaut aizķēries vien pāris minūšu un jau nāk ar ģitāru sudrabotā futrālī pār plecu. Izskrējis rīta krosu pa Anniņmuižas mežu, viņš vēl stāsta, ka varbūt drīz tur varēšot arī slēpot, ja netālajā trasē sapūtīs pietiekami daudz sniega.

Bez komata nevar © DIENA(3)

Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš piedzīvo troļļu un elfu karu jaunajā mobilajā lietotnē Valodas draugs un atklāj, ka par valodas likuma pārkāpumiem ziņo arī krievi, bet ar inspektoriem niknāk strīdas latvieši.

Asinis un ziepju taloni © DIENA(3)

Šim aparātam ir tikpat gadu, cik man, – sešdesmit pieci – filmu līmēšanas pusautomātu Mazās ģildes pagrabā, Kinoamatieru studijas telpās, rāda dokumentālo filmu režisors Romualds Pipars. Kopš 1971. gada, kad Pipars te pirmoreiz ieradās, viņam šajās telpās pagāja jaunība. Sekoja režisora darbs Rīgas kinostudijas hronikas sektorā, bet, kad Rīgas kinostudija pajuka un kino ražošana mainījās, proti, beidza pastāvēt kinofilma, Pipars atgriezās Kinoamatieru studijā, kurā redzamos filmu gatavošanas aparātus – multkameru PS 1 (pokadrovaja sjomočnaja kamera) un citus – viņš tagad sauc par "faktiski muzeju".