Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +10 °C
Skaidrs
Svētdiena, 10. maijs
Maija, Paija

SestDienas salons

Pieputeņotā kļūdu vēsture © DIENA(6)

Nenoliedzami kinorežisoram Dzintaram Dreibergam ir uzticēts sarežģīts uzdevums – viena no latviešu literatūras un vēstures stūrakmeņiem, Aleksandra Grīna romāna Dvēseļu putenis, ekranizācija. Gaidāms, ka filma uz ekrāniem nonāks 2019. gada novembrī. Tieši tad Dzintaram būs 38 gadi – tikpat, cik tolaik Grīnam, kad viņš pabeidza autobiogrāfisko strēlnieku gaitu darba pirmo daļu

Arturs bija mans Google © DIENA(10)

Inese Vaidere izdod atmiņu grāmatu par vīru, Dienas sporta nodaļas ilggadējo vadītāju Arturu Vaideru (1955. gada 28. augusts – 2016. gada 3. oktobris), atklāj, ar kādām izjūtām saņem Lielā Feliksa balvu, un stāsta par izaicinājumiem Eiropas parlamentā.

No tačkas stūmēja līdz rektoram © DIENA(9)

Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) šogad vairākas jubilejas. Nupat, 14. oktobrī, tika svinēti 155 gadi, kopš dibināta tās priekštece Rīgas Politehniskā augstskola, kuru 1896. gadā pārveidoja par Rīgas Politehnisko institūtu (RPI). Šogad aprit arī pusgadsimts, kopš augstskola sāka dzīvot Ķīpsalā. Tieši tikpat ilgi zinātnē darbojas RTU rektors kopš 2011. gada, elektroinženieris Leonīds Ribickis, 24. augustā viņam palika 70 gadu, bet, vaicāts par vecumu, rektors uzreiz norāda, ka Amerikā dažs Nobela laureāts vēl pēc 90 gadu vecuma uz savu universitāti katru dienu pats brauc ar automašīnu. Savus Nobela laureātus Rīgas Tehniskā universitāte tagad pēc Ribicka iniciatīvas audzina jau skolas solā.

Vīrieši ir romantiskāki © DIENA(5)

Kultūrsocioloģe Dagmāra Beitnere-Le Galla par Jūrmalas gleznotāja Rolanda Beitnera (1917–2006) memuāriem, atmiņas saglabāšanu un to, cik svarīgas ir ģimenes sarunas pie galda.

Cep, kamēr mīksts © DIENA(3)

"Aiziet no darba bija mana mūža labākais lēmums," saka Linda Vilmansone-Virbule. Savulaik viņa darbadienas vadījusi reklāmas aģentūrā, taču drīz vien sapratusi, ka īstā kaislība ir ēdiens, uzrakstījusi atlūgumu un ar visām četrām ienirusi kulinārijas pasaulē. Šodien viņa strādā savā sapņu amatā – ir ēdienu stiliste.

Kafija ar rektoru © DIENA(8)

Līdz šim Guntars Prānis ikdienā apvienojis un turpmāk arī nepametīs ne zinātnieka, ne vēsturiskās mūzikas pētnieka un mūzikas izpildītāja darbu. Top monogrāfija par viduslaiku Rīgas garīgās mūzikas tradīciju un jaunas programmas vokālajam ansamblim Schola Cantorum Riga. Viņaprāt, "motivēts cilvēks izdarīs maksimālo".

Varis Brasla: Ķinītis baro © DIENA(2)

Tā īsi pirms savas jaunākās filmas pirmizrādes saka režisors Varis Brasla un stāsta par cilvēkiem, kas nākuši no zemes, kino mērogiem un to, kāpēc simtgades filmu programmā vajadzētu izvairīties no kišmiša ar rozīnēm.

Ļaujiet bērniem garlaikoties! © DIENA(3)

"Iedomājos, ka tu taču nezini, kas ir dzēšlapa, ko mēs izmantojām lādiņu gatavošanai. Pajautā vecākiem, nē, labāk vecvecākiem, tad kāds tev paskaidros, kāda katrā burtnīcā bija dzēšlapa un kādiem nolūkiem paredzēta..." – šādu atribūtu, kuri ir pašsaprotami tiem, kuru bērnība pagāja pagājušā gadsimta 50.–60. gados, bet ir pavisam sveša pasaule mūsdienu bērniem, Dzintara Tilaka jaunajā grāmatā Oki doki! jeb Kad mēs augām ir papilnam.

Digitālā bērnība © DIENA(1)

Lai lietotu viedās tehnoloģijas, nav jāprot pat runāt – zīdainis pie planšetes vai ar viedtālruni rokās mūsdienās jau ir ikdiena. Taču kādus gan paradumus iemācās bērns, ja vecākiem – starpniekiem starp ierīci un atvasi – pašiem trūkst tehnoloģiju lietošanas pieredzes? Uz šo un līdzīgiem jautājumiem jau labu laiku mēģina atbildēt Eiropas pētnieki. Viņu vidū arī Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Zanda Rubene.

Spēka dziesmu vara © DIENA(1)

"Es ceru izaicināt vēsturniekus, kuri šī laikmeta Latvijas vēstures grāmatās nespēj iekļaut dziedāšanu un nemin vārdā Ievu Akurateri, nepiemin grupu Pērkons, Skandiniekus un Daini Staltu, kurš folkloras festivālā Baltica pirmais nesa brīvās Latvijas karogu," saka ASV dzīvojošais Guntis Šmidchens.

Baznīcās, bez mikrofoniem © DIENA(1)

Komponists Jānis Lūsēns uzsāk koncertus Latvijas skaistākajās baznīcās, atklāj, kādu mūziku viņam vienmēr ir gribējies spēlēt visvairāk, un stāsta, kāpēc priecātos par aizmigušu klausītāju

Tētis Cirvis krāpj Mammu dabu © DIENA(9)

Mežu zinātājs un politiķis Uģis Rotbergs par to, kāpēc ezeri nav kvadrātveida, upes netek taisnos leņķos un no kurienes ir radusies vēlme izcirst piejūras priežu mežus.

Jātēmē, kur sāpēs © DIENA(102)

Reliģiskajam ekstrēmismam, vardarbīgiem apvērsumiem, lieliem protestiem un izvēlei atbalstīt populistus, kā novērojusi amerikāņu pētniece Sāra Čeiza, ir kas kopīgs visās pasaules malās – neapmierinātība ar korumpētu valsts pārvaldi, kas strādā šaura cilvēku loka labā.

Lūdzies un strādā © DIENA(20)

Katoļu priesteris un Kalna svētību kopienas vadītājs Andrejs Mediņš gatavojas sestajam labdarības lielkoncertam Uzcel savu baznīcu! un atceras savu piedāvājumu Tam, par kura eksistenci vēl nebija pārliecināts.

No peļķes līdz trīsstāvu lēcienam © DIENA

Nošpikojot ideju no kaimiņiem Igaunijā, Kasparam Lagzdiņam Baldonē izdevies attīstīt veselu kompleksu. Nu jau tas arī pāraudzis savus "idejiskos tēvus" un no atpūtas vietas sev un tuvākajiem draugiem izveidojies par kompleksu, kur pulcēties gan jauniešiem, gan ģimenēm ar bērniem.

Atbilde palīgā saucienam © DIENA(40)

Edijs Daiga reiz pats piedzīvojis nabadzības slogu un nu izveidojis biedrību, kas nelaimē nonākušajiem steidz piegādāt pārtiku, drēbes un cita veida palīdzību. Lai to būtu iespējams darīt, talkā nāk simtiem brīvprātīgo gan Latvijā, gan tālu aiz valsts robežām.

Nepalikt tumsā © DIENA(9)

"Mēs visas ļoti izbaudām balss spēku, rezonansi ķermenī – galvā, krūtīs, kājās, rokās. Tas ir ļoti liels spēks. Dziedot tu vari gan izlādēties, gan uzlādēties. Un it sevišķi, ja to dara kopā sešas meitenes ar spēcīgām balsīm, tad tas ir vienkārši kaifs." Tā Asnate Rancāne saka par postfolkloras ansambli Tautumeitas, kurā viņa pirms pāris gadiem sapulcēja sešas dziedošas un spēlējošas jaunietes. Īpaši tuva viņām ir tradicionālā daudzbalsība, kurā apvienojas gan senu melodiju motīvi, gan mūsdienīgs skanējums. Savu dziedāšanas stilu Tautumeitas izkopušas, mācoties no tautas teicējām un sadarbojoties ar vienaudžiem no elektroniskās un džeza mūzikas vides.